Kas ir Kongresa likumprojekts?

Kongresa likumprojekts ir viens no priekšlikuma veidiem, ko var ieviest kā pirmo soli ceļā uz jauna likuma izveidi ASV. Ir divu veidu Kongresa likumprojekti: publiskie un privātie. Publisks likumprojekts ir tāds, kas ietekmē iedzīvotājus kopumā, un tas ir visizplatītākais kongresa likumprojekta veids. Rēķins, kas skar privātu personu vai noteiktu personu, ir privāts rēķins. Neatkarīgi no vekseļa veida, vekseļa pieņemšanas process likumā ir vienāds.

Amerikas Savienotajās Valstīs jebkurš pilsonis var uzrakstīt Kongresa likumprojektu, taču tā autoram ir jāvēršas pie Pārstāvju palātas vai Senāta locekļa, lai tas tiktu iesniegts Kongresā. Katram rēķinam ir etiķete, kas norāda, kurā kamerā tas ir izdots, kā arī numuru. Kongresa likumprojektus var iesniegt jebkurā Kongresa palātā, izņemot likumprojektus par ieņēmumu palielināšanu, kuriem ir jānāk no Parlamenta.

Kad Pārstāvju palātas vai Senāta loceklis sponsorē Kongresa likumprojektu, tas tiek nosūtīts komitejai vai apakškomitejai, kas saistīta ar tēmu, kur to izskatīs. Šī procesa ietvaros var sasaukt tiesas sēdes un nopratināt lieciniekus. Pēc nobalsošanas likumprojekts no apakškomisijas, ja tas bija uzdots, tiek nosūtīts pilnajai komisijai, kur to vēlreiz apspriež. Ja tā pieņem pilnu komiteju, tā tiek izskatīta pilnā palātā, palātā vai Senātā.

Kongresa likumprojekts ar vienkāršu balsu vairākumu ir jāpieņem gan Senātam, gan Pārstāvju palātai. Ja Pārstāvju palātas un Senāta pieņemtā likumprojekta versijā ir atšķirības, šīs atšķirības izstrādā konferences komiteja. Pēc tam galīgais likumprojekts tiek atgriezts Pārstāvju palātai un Senātam vēl vienam apstiprināšanas balsojumam. Ja tas pāriet, tas pāriet uz prezidentu.

Papildus Kongresa likumprojektiem ASV Kongress savu darbu veic, izmantojot trīs dažādu veidu rezolūcijas — kopīgas, vienlaicīgas vai vienkāršas —, kuras arī var ieviest. Kopīga rezolūcija vairumā gadījumu ir ļoti līdzīga Kongresa likumprojektam, taču to parasti izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, kara pieteikšanai. Vienlaicīgai rezolūcijai nav likuma spēka, bet tā tiek izmantota, lai pārvaldītu jautājumus, kas tieši ietekmē gan Pārstāvju palātas, gan Senāta darbību. Tāpat kā vienlaicīga rezolūcija, vienkārša rezolūcija ir saistīta ar Kongresa operācijām, bet ietekmē tikai vienu palātu, nevis abas.