Kas ir konstruktīvā atpūta?

Konstruktīva atpūta ir prakse, kas ir daļa no Aleksandra tehnikas, disciplīnas, kas paredzēta, lai palīdzētu cilvēkiem atbrīvoties no sliktiem fiziskiem un garīgiem ieradumiem. Tomēr, lai gūtu labumu no konstruktīvas atpūtas, jums nav jāpiesakās Aleksandra tehnikai, un jūs bieži varat atrast tās variācijas, kuras atbalsta daudzi cilvēki dažādās disciplīnās, sākot no jogas līdz aktiermākslai. Konstruktīvas atpūtas cienītāji saka, ka ikdienas nodarbības rada ilgtermiņa ieguvumus.

Liela daļa Aleksandra tehnikas ir vērsta uz cilvēku mudināšanu atpūsties, atbrīvot ķermeni no sasprindzinājuma, lai viņi varētu stiprināt pamata muskuļus un apgūt jaunus domāšanas un kustības veidus, kas nāk par labu viņu ķermenim. Tehnikas mērķis ir atrast veselīga līdzsvara stāvokli, nevis būt pārāk saspringtam vai pārāk atslābinātam. Konstruktīva atpūta bieži ir daļa no nodarbībām ar instruktoriem, un to var praktizēt arī patstāvīgi.

Konstruktīvas atpūtas laikā cilvēki guļ uz muguras ar atbalstītu galvu un izstieptiem ceļiem, radot ļoti atslābinātu pozu. Guļus viņi koncentrējas uz spriedzes zonām savā ķermenī, mudinot ķermeni atbrīvot spriedzi. Guļot konstruktīvās atpūtas pozā, prāts tiek iztukšots, un praktizētājs koncentrējas uz elpošanu. Statu var turēt 20-30 minūtes, ļaujot ķermenim atpūsties un atjaunoties.

Domājams, ka regulāra konstruktīva atpūta palīdzēs cilvēkiem justies mierīgākiem un koncentrētākiem. Tas arī atslābinās ķermeni un prātu, radot stāvokli, kurā cilvēks piedzīvo daudz mazāk stresa. To var izmantot arī, lai atslābinātu un mazinātu stresu pēc saspringtām situācijām, neatkarīgi no tā, vai tie ir ilgi braucieni ar automašīnu, kas liek ķermenim ieņemt neērtas pozas, vai intensīvas padomes sēdes.

Lai praktizētu konstruktīvu atpūtu, jums būs nepieciešama polsterēta plakana virsma; paklājs darbojas ļoti labi. Varat izmantot jogas bloku vai grāmatu kaudzi, lai atbalstītu galvu, ideālā gadījumā radot pozu, kurā jūsu seja ir paralēla griestiem, nevis velkas pret mugurkaulu vai nav saspiesta krūtīs. Pēdām ir jāatrodas tik tuvu aizmugurējai daļai, cik tas ir ērti, un jūsu rokas var viegli salocīt pāri krūšu kauliem vai atstāt, lai tās izstieptos uz grīdas, atkarībā no tā, kā jūtaties visvairāk atslābinājies. Var gadīties, ka tas palīdz atrast klusu, mierīgu vietu, kur praktizēt konstruktīvu atpūtu, lai jūs nenovērstu uzmanību.