Kas ir konstruktīva uzticēšanās?

Precīzas prasības konstruktīvas uzticības veidošanai dažādās jurisdikcijās atšķiras. Tomēr parasti tiesas izskatīs divus galvenos elementus, apsverot, vai uzlikt uzticību. Pirmkārt, ir jākonstatē, ka atbildētājs ir izdarījis prettiesisku darbību. Alternatīvi, pat ja atbildētājs nav veicis nelikumīgu darbību, tiesa var piešķirt trastu, ja prasītājs ir pieļāvis būtisku faktu kļūdu. Otrkārt, ir jāpierāda, ka šīs prettiesiskās darbības vai faktu kļūdas rezultātā ir notikusi īpašuma nodošana, kas netaisnīgi bagātināja atbildētāju.

Konstruktīvus trastus var izveidot vairākos dažādos apstākļos. Viens izplatīts piemērs, kā minēts iepriekš, ir fakta kļūda, piemēram, kāds nejauši nodod īpašumtiesības uz īpašumu nepareizai personai. Cita situācija, kurā var tikt piešķirta konstruktīva uzticēšanās, rodas, ja kāds nepamatoti ietekmē citu personu nodot īpašumu. Trastu var izveidot arī tad, ja prasītājs nodošanas brīdī bija piespiedu kārtā, it īpaši, ja atbildētājs ir draudējis nodarīt fizisku kaitējumu vai vardarbīgi izturējies pret prasītāju.

Ja atbildētājs iegūst īpašumu, krāpnieciski sniedzot nepatiesu informāciju, var izveidoties konstruktīva uzticēšanās, pieprasot atbildētājam atdot īpašumu prasītājam. Atbildētājs, kurš iegūst īpašumu, nelikumīgi un tīši nogalinot īpašnieku, var kļūt par konstruktīvu pilnvarnieku. Tas varētu notikt, piemēram, ja kāds noslepkavotu radinieku, lai iegūtu mantojumu. Ja tiek uzlikta uzticība, labuma guvēji parasti ir cilvēki, kuri būtu mantojuši īpašumu, ja slepkava būtu miris pirms īpašuma īpašnieka.

Dažos gadījumos prasītājam var būt jāveic noteikta darbība, lai gūtu labumu no konstruktīvas uzticības. Piemēram, no prasītāja var prasīt atlīdzināt atbildētājam visus izdevumus, ko atbildētājs ir samaksājis par īpašuma uzturēšanu vai aizsardzību. Tas var nozīmēt kompensāciju atbildētājam par īpašuma nodokļu nomaksu, hipotēkas maksājumu veikšanu vai īpašuma uzlabošanu un remontu.