Konusveida krāns ir šaurs griešanas instruments, ko izmanto, lai izveidotu vītņotu caurumu metāla, koka vai plastmasas virsmās, lai vēlāk caurdurtajā priekšmetā varētu ievietot noteikta veida skrūvi vai skrūvi. Konusveida krāna dizains sākas šaurā vietā un pakāpeniski palielinās, lai nodrošinātu vienmērīgu, pakāpenisku griešanu. Parasti konusveida krānam ir no astoņām līdz desmit vītņotām sekcijām, lai palielinātu efektivitāti pret pat ļoti cietām sastāvdaļām, piemēram, leģēto tēraudu vai dzelzi.
Šī griešanas kustība parasti tiek veikta ar roku vai ar rokas instrumenta palīdzību, lai nodrošinātu līdzsvarotu un precīzu precizitāti visā procesā. Kad tas ir pabeigts, urbtajai virsmai bieži tiek pievienots starpkrāns vai apakšējais krāns, lai palielinātu izveidojamā vītņotā cauruma kopējo apkārtmēru. Viens no visizplatītākajiem instrumentiem, ko izmanto kopā ar konusveida krānu, ir T uzgriežņu atslēga, jo tā ļauj vienmērīgi sadalīt spiedienu pa virsmu, vienlaikus pievienojot tik nepieciešamo griezes momentu, lai griešana būtu precīza.
Konusveida krānus parasti izmanto būvstrādnieki un ģenerāluzņēmēji, ja elektroinstrumentu lietošana ir aizliegta vai citādi nav pieejama. Citi dod priekšroku tiem, jo process nodrošina, ka tiks izgriezta pilnīgi viendabīga daļa, kur citas metodes var traucēt. Šī metode ir bijusi populāra kopš 1800. gadu sākuma, kad strādnieki darba vietā izveidoja konusveida krānu, kas bija piemērots konkrētajam uzdevumam. Lai gan ir viegli pieejamas tradicionālākas metodes, konusveida krānu joprojām izmanto profesionāļi visā pasaulē.
Viens no konusveida krāna darbības trūkumiem ir prasība bieži pagriezt ierīci pretēji, lai nodrošinātu iespēju noņemt iekšējās skaidas. Šis process ir jāatkārto bieži, lai atbrīvotu pēc iespējas lielāku sasprindzinājumu un nodrošinātu simetriskas cauruma izveidi, taču katru reizi, kad konusveida caurules krāns tiek izspiests, tas arī palielina kļūdu iespējamību. Šī iemesla dēļ vien daudziem iesācējiem tiek uzdots tā vietā izmantot darbgaldu, kas nodrošina pietiekamu griezes momentu, lai visā projekta laikā nebūtu nepieciešama bieža skaitītāja sinhronizācija. Tomēr konusveida pieskārienu parasti var atrast gandrīz jebkura kvalificēta amatnieka instrumentu komplektā, un tas bieži vien izdodas, ja biežāk izmantotās tradicionālās metodes neizdodas.