Rakstot saliktu teikumu — tas ir, teikumu, kas sastāv no vairāk nekā viena neatkarīga teikuma — abām vienlīdz svarīgām idejām, kas pazīstamas kā klauzulas, jābūt kaut kādā veidā savienotām, lai lasītājs zinātu, ka abas idejas ir saistītas viena ar otru. Koordinējošie savienojumi kalpo šī uzdevuma veikšanai; angļu valodā ir septiņi koordinējošie saikļi: for, and, nor, but, or, yet, un tā.
Mnemoniska ierīce, kas ļauj atcerēties šos koordinējošos savienojumus, rodas, izmantojot katra vārda pirmo burtu, lai iegūtu vārdu FANBOYS. Katrs no šiem koordinējošajiem savienojumiem veic vienu un to pašu uzdevumu — savieno saliktos teikumus, taču katrs no koordinējošajiem savienojumiem teikumam piešķir atšķirīgu nozīmi.
Koordinējošie saikļi visbiežāk sastopami salikta teikuma vidū, un biežāk pirms tiem ir kāda veida pieturzīmes — visbiežāk komats, bet ne tikai. Šeit ir piemērs saikņu koordinēšanai teikumu vidū:
Tomijs devās uz veikalu un, kad atgriezās, pagatavoja vakariņas.
Šajā gadījumā Tomijs veic divas atšķirīgas darbības, kurām abām ir vienāda nozīme. Tāpēc koordinējošais savienojums “un” lasītājam norāda, ka divi teikumi – “Tomijs devās uz veikalu” un “viņš pagatavoja vakariņas, kad atgriezās” – ir vienlīdz svarīgi un ir loģiski saistīti.
Šeit ir vēl viens piemērs:
Tomijs devās uz veikalu, bet aizmirsa nopirkt pienu.
Šajā gadījumā vārds. :bet” darbojas kā koordinējošs savienojums, lai norādītu, ka abas neatkarīgās klauzulas ir saistītas viena ar otru; šajā gadījumā otrā klauzula norāda uz paļaušanos uz pirmo klauzulu. “Bet” parasti norāda uz sava veida izņēmumu no pirmās klauzulas.
Vēl viens piemērs, kas parāda koordinējošu savienojumu izmantošanu:
Marija joprojām gribēja dejot ar Tomiju, taču viņa nespēja savākt drosmi, lai viņam pajautātu.
Šajā gadījumā otrais teikums ir tieši saistīts ar pirmo teikumu, bet koordinējošais savienojums – “vēl” norāda, ka pirmajam teikumam ir vairāk dziļuma. Šo dziļumu nosaka otrais punkts. Parasti savienojums “vēl” norāda uz divām idejām, kas ir loģiski saistītas, bet kaut kādā veidā pretrunīgas.
Viens pēdējais piemērs:
Tomijam nepiederēja neviena grāmata, tāpēc viņš nolēma nelikt grāmatu plauktus.
Šajā gadījumā koordinējošais savienojums “tā” norāda, ka otrais teikums ir sekas pirmajam. Tomijam nepieder nevienas grāmatas, tāpēc viņam nav vajadzīgi grāmatu plaukti. Grāmatu plauktu trūkums ir viņa grāmatu trūkuma rezultāts.