Kopējais tirgus indekss ir publiski tirgotu uzņēmumu apkopojums, kuru akciju piedāvājumi tiek kotēti konkrētas valsts lielākajās biržās. Saraksta svērto veiktspēju finanšu nozare izmanto kā etalonu, lai izsekotu visa tirgus riskam un peļņai. Dažādas finanšu kompānijas, piemēram, Standard and Poor’s (S&P), publicē kopējo tirgus indeksu, lai investori un finanšu analītiķi varētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un novērtēt akciju portfeļa vai kopfonda darbību salīdzinājumā ar tirgus darbību kopumā.
Lielākajai daļai katras valsts akciju tirgus ir kopējais tirgus indekss, ko apkopo un publicē viens vai vairāki finanšu pakalpojumu uzņēmumi. Indeksā parasti ir iekļauti visi vai gandrīz visi publiski tirgotie uzņēmumi, kas atrodas šajā valstī, emitē akcijas un ir iekļauti valsts lielākajās biržās. Piemēram, Russell/Nomura kopējā tirgus indeksā ir iekļauti dati no 98 procentiem Japānas biržā kotēto uzņēmumu. Tā kā kopējais tirgus indekss novērtē visa tirgus darbību, tas bieži tiek minēts kā rādītājs investoru uzticībai valsts ekonomikai.
ASV Wilshire 5000 un S&P Total Market Index ir divi no visizplatītākajiem kopējā tirgus indeksiem. Publisks uzņēmums ir iekļauts indeksā, ja uzņēmums atrodas ASV, emitē akcijas un ir iekļauts Ņujorkas, Amerikas vai NASDAQ biržās. Tomēr saliktajā vērtību analīzē visi indeksā iekļautie uzņēmumi netiek traktēti vienādi. Katra biržas sarakstā iekļautā uzņēmuma devums kopējā indeksa cenā ir svērts, tāpēc atsevišķiem uzņēmumiem ir lielāka ietekme uz indeksa svārstību cenu nekā citiem uzņēmumiem.
Indekss var izvēlēties dažādas iekļauto uzņēmumu svēršanas metodes, lai noteiktu indeksa kopējo cenu. Standarta kopējā tirgus indeksā parasti tiek izmantota tirgus kapitalizācijas paradigma, kas piešķir lielāku nozīmi lielākiem uzņēmumiem, kuriem pieder lielākā tirgus daļa. Piemēram, 500 no lielākajiem uzņēmumiem no vairāk nekā 6,000 uzņēmumiem, kas iekļauti Wilshire 5000 sarakstā, veido vairāk nekā 70 procentus no indeksa kopējās vērtības. Wilshire 5000, kā arī citi kopējie tirgus indeksi ir pieejami vairākās versijās, kurās tiek izmantotas dažādas svēršanas metodes, tostarp ar cenu svērto, mainīgo un vienādu svaru, kas atšķiras atkarībā no tā, kā novērtējumā tiek apstrādātas akcijas un dividendes.