Kas ir indeksa dalītājs?

Vienkāršākajā, cenu svērtajā indeksā vērtību iegūst, saskaitot visu iekļauto akciju cenas un izdalot summu ar dalītāju, kas sākotnēji ir vienāds ar uzņēmumu skaitu. Problēma rodas brīdī, kad kāds uzņēmums sadala savas akcijas, piemēram, vienas vietā izlaižot divas ar uz pusi mazāku cenu. Akcionāra ieguldījuma vērtība nav mainījusies, bet cenu summa strauji samazinātos, un indekss it kā nokristu bez reāla iemesla. Lai to novērstu, tieši sadalīšanas brīdī pārrēķina dalītāju tā, lai indeksa vērtība pirms un pēc notikuma sakristu. Tālāk indekss turpina darboties jau ar jauno dalītāju.

Aprēķinu ir viegli izsekot ar skaitļiem. Pieņemsim, ka indeksā ir trīs akcijas ar cenām 30,00, 20,00 un 10,00 eiro. Cenu summa ir 60,00 eiro, dalītājs ir 3, un indeksa vērtība ir 20,00. Ja trešā uzņēmuma akcijas sadala attiecībā divi pret vienu, tās cena kļūst 5,00 eiro un jaunā cenu summa ir 55,00 eiro. Lai indekss paliktu 20,00, jauno dalītāju aprēķina kā 55,00 dalītu ar 20,00, tas ir, 2,75. Nākamajā dienā indeksu jau rēķina, cenu summu dalot ar 2,75.

To pašu pieeju izmanto, kad indeksā iekļauj jaunu uzņēmumu vai izslēdz kādu no esošajiem, kā arī tad, kad notiek apvienošanās, akciju atpirkšana vai jauna emisija. Kapitalizācijas svērtajos indeksos, kur katra uzņēmuma ietekmi nosaka tā tirgus vērtība, dalītājs darbojas pēc tās pašas loģikas, tikai skaitītājā ir nevis cenu summa, bet brīvā apgrozībā esošo akciju tirgus vērtība. Tāpēc dalītāja vērtība laika gaitā mainās daudzas reizes un pati par sevi neko nenozīmē: tas ir tehnisks koeficients, nevis ekonomisks rādītājs.

No tā izriet svarīgs secinājums par indeksu salīdzināšanu. Cenu svērtā indeksa gadījumā lielāka ietekme ir akcijai ar augstāku cenu, nevis lielākam uzņēmumam, un tieši tāpēc šādu konstrukciju uzskata par metodoloģiski vājāku. Kapitalizācijas svērtais indekss atspoguļo tirgus vērtību sadalījumu, bet tajā dominē lielākie uzņēmumi. Vienādi svērtā indeksā katram uzņēmumam ir vienāda daļa, un to periodiski līdzsvaro no jauna. Divi indeksi par vienu un to pašu tirgu var uzrādīt atšķirīgu rezultātu tikai aprēķina metodes dēļ.

Ieguldītājam praktiski svarīgi ir arī tas, vai indekss ņem vērā dividendes. Cenu indekss rēķina tikai kursu izmaiņas, savukārt kopējā ienesīguma indekss pieskaita saņemtās dividendes, tāpēc ilgā periodā otrais rādītājs ir ievērojami augstāks. Salīdzinot ieguldījumu fonda rezultātu ar indeksu, jāpārliecinās, ka tiek salīdzināti viena tipa rādītāji, citādi fonds var izskatīties sliktāks vai labāks, nekā tas ir. Indeksa aprēķina metodiku, tostarp dalītāja korekciju noteikumus, publicē pats indeksa uzturētājs, un Baltijas tirgus indeksu gadījumā to dara biržas operators.