Kopējās peļņas mijmaiņas darījumi ir stratēģija, kurā katra puse saņem noteikta veida likmi vai atdevi par konkrētu atsauces aktīvu. Riska ieguldījumu fondi ir viens no visizplatītākajiem finanšu ieguldījumu veidiem, kas izmanto šāda veida vienošanos. Mijmaiņas darījumu parasti klasificē kā vienu no kredīta atvasinātā instrumenta veidiem, lai gan process precīzi neatbilst parastajai šāda veida atvasinātā instrumenta definīcijai.
Kopējās peļņas mijmaiņas stratēģijā viena no iesaistītajām pusēm saņems procentu maksājumus par riska ieguldījumu fondu. Procentu maksājumos ir iekļauti kapitāla pieaugumi un zaudējumi par minēto periodu. Otra darījuma puse kā kompensāciju par dalību saņems fiksētu vai mainīgu likmi. Parasti mainīgās likmes ir balstītas uz pašreizējo LIBOR. Starpība, kas ir iepriekš noteikta starp pusēm darījuma noslēgšanas brīdī, palīdz saglabāt līdzsvaru starp partneriem saprātīgos perimetros.
Lai gan kopējās peļņas mijmaiņas darījumu dažreiz saprot kā kredīta atvasinājumu, tas tā nav, vismaz klasiskajā izpratnē. Kopējās peļņas mijmaiņas darījums ir saistīts gan ar kredītrisku, gan tirgus risku. Tas atšķiras no tradicionālā kredīta atvasinātā instrumenta, kurā dubultrisks nav daļa no atvasinātā instrumenta struktūras vai darbības.
Kopējās peļņas mijmaiņas darījuma izmantošana riska ieguldījumu fondos ir ļoti izplatīta. Tas var palīdzēt izveidot zināmu sviras efektu ar mijmaiņas darījumā izmantotajiem atsauces aktīviem. Investori var gūt labumu no viena no diviem veidiem, izmantojot kopējās peļņas mijmaiņas darījumu. Viena puse varēs baudīt priekšrocības, ko sniedz īpašums, bez nepieciešamības to iekļaut bilancē. Otra puse uzskaita aktīvus bilancē, taču tai ir aizsardzība pret jebkāda līmeņa atsauces aktīva zaudējumiem.
Bankas ir labs piemērs investoriem, kuri uzskata, ka kopējās peļņas mijmaiņas darījums ir labs solis. Tā kā ir pievilcīga finansējuma izmaksu priekšrocība, banka var baudīt priekšrocības bez nepieciešamības piesaistīt daudz naudas, lai iegūtu atsauces aktīvu.