Ja persona tiek apsūdzēta nozieguma izdarīšanā, juridiskā pārstāvība parasti tiek uzskatīta par būtisku, taču tā var arī dārgi izmaksāt. Trūcīgām personām un personām ar zemākiem ienākumiem bieži ir grūtības nodrošināt kriminālās aizstāvības advokātus. Lielākā daļa parasto tiesību valstu atzīst tiesības uz juridisko pārstāvību, kas vairumā gadījumu nozīmē, ka valdība nodrošinās advokātus tiem apsūdzētajiem, kuri nevarēja atļauties nolīgt savus. To sauc par juridisko palīdzību krimināllietā. Dažkārt valdības uztur savus kriminālās aizstāvības juristus, savukārt citreiz tās savervē krimināltiesiskās palīdzības biedrības pakalpojumus.
Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Austrālija un Apvienotā Karaliste ir to valstu vidū, kurās ir ieviestas kriminālās juridiskās palīdzības programmas. Šajās valstīs tiesības uz pārstāvību vai tiesības uz advokātu tiek uzskatītas par visu noziedzīgi apsūdzēto tiesībām. Ja noziegumā apsūdzētais nevar atļauties sevi aizstāvēt, valdība nodrošinās bezmaksas advokāta pakalpojumus, lai netiktu pārkāptas viņa tiesības. Dažas kontinentālās Eiropas valstis garantē līdzīgas tiesības.
Valdības nodrošinātā kriminālā juridiskā palīdzība parasti tiek sniegta valsts aizstāvja veidā. Publiskie aizstāvji ir valsts advokāti, kuriem tiesa ir norīkojusi strādāt ar apsūdzētajiem krimināllietās, kuriem citādi nebūtu advokāta. Apsūdzētajiem parasti nav nekādas teikšanas par sava valsts aizstāvja izvēli. Lielāko daļu laika valsts aizstāvji tiek nozīmēti lietās, pamatojoties uz viņu pieejamību, ne vienmēr uz viņu zināšanām. Visi valsts aizstāvji ir kvalificēti kriminālās aizsardzības jomā, taču parasti viņiem ir prasmes, kas izstrādātas visplašākajam noziegumu lokam, atšķirībā no privātajiem advokātiem, kuri specializējas noteiktos aizsardzības veidos.
Lielākajā daļā kopienu ir organizācijas, kas pazīstamas kā kriminālās juridiskās palīdzības biedrības vai kriminālās juridiskās palīdzības grupas, kas piedāvā konsultācijas un juridiskās palīdzības pakalpojumus personām, kuras apsūdzētas noziegumos. Šajās grupās parasti strādā brīvprātīgie jeb pro bono advokāti. Dažkārt valdības nosūta apsūdzētos ar zemiem ienākumiem uz krimināltiesiskās palīdzības biedrības pakalpojumiem. Šādos gadījumos valdība maksās sabiedrībai par aizsardzības pakalpojumiem. Lielākoties šie pakalpojumi joprojām tiek uzskatīti par pro bono kriminālās aizsardzības pakalpojumiem, jo nauda tiek izmaksāta nevis advokātam personīgi, bet gan bezpeļņas sabiedrībai.
Papildus darbam ar valdību, lai nodrošinātu sākotnējo aizsardzību, lielākā daļa juridiskās palīdzības biedrību darba ir sniegt bezmaksas juridisko palīdzību tiem, kas jau ir notiesāti par noziegumiem. Krimināllikums vairumā vietu nodrošina notiesātajiem noziedzniekiem tiesības iesniegt apelāciju, taču juridiskā pārstāvība ne vienmēr tiek garantēta pēc sākotnējās tiesas procesa. Apsūdzētais, kurš uzskata, ka ir nepareizi notiesāts, var lūgt pro bono advokāta palīdzību, lai iesniegtu apelāciju, lūgtu lietas atkārtotu izskatīšanu vai samazinātu apsūdzību.