Mugurkaula diski ir spilventiņi, kas sastāv no olbaltumvielām, skrimšļiem un ūdens, kas atdala mugurkaula kaulus vai skriemeļus. To funkcija ir noturēt kopā mugurkaulu, ļaut ķermenim griezties un saliekties, kā arī darboties kā amortizatoriem. Cilvēka mugurkaulā ir 23 diski; seši dzemdes kakla rajonā jeb kaklā, pieci jostas rajonā vai muguras lejasdaļā un 12 krūškurvja apvidū vai muguras vidusdaļā. Krūškurvja disks ir viens no diskiem krūšu kurvja rajonā.
Mugurkaula disku traumas parasti ir dzemdes kakla vai jostas daļā. Krūškurvja diska traumas ir reti sastopamas, jo tiek nodrošināta krūšu kurvja aizsardzība, taču, ja tiek gūts ievainojums, tas var izraisīt diska trūci vai plīsumu. Katram diskam ir ārējais cieto šķiedru slānis, ko sauc par gredzenu, un mīksts, želejveida iekšpuse, ko sauc par kodolu. Disks kļūst trūce, ja gredzena plīsums un polposus materiāls tiek iespiests mugurkaulā. Krūšu kurvja daļā ir ļoti maz vietas materiālam, tāpēc krūškurvja diska trūce var izraisīt nopietnas komplikācijas un retos gadījumos pat izraisīt paralīzi zem jostasvietas.
Diska trūces simptomi ir sāpes ķermenī un kājās, nejutīgums, tirpšana un muskuļu vājums vienā vai abās kājās, kā arī spastiskas kāju kustības. Ja ir notikusi trauma un simptomi liecina par krūškurvja diska trūces iespējamību, tad var veikt rentgenu, lai noskaidrotu, vai mugurkaulā nav bojājumu vai pārkaļķošanās. Ja parādās kalcifikācija, ļoti iespējams, ka disks ir plīsis. Tomēr rentgenstūris nevar parādīt mīkstos audus, tāpēc tas nevar nodrošināt skatu uz diskiem; plīsums var būt pat tad, ja nav redzamu bojājumu. Papildus rentgenam ārsti parasti izmanto magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRI), lai noteiktu, vai krūšu kurvja disks ir trūce.
Vairumā gadījumu krūšu diska trūce izzudīs pati, un simptomi izzudīs ar laiku un atpūtu. Ja mugurkaula nervi netiek ietekmēti un simptomi nepasliktinās, parasti ir ieteicama neķirurģiska ārstēšana. Tas var ietvert gultas atpūtu vai īslaicīgu muguras atbalsta izmantošanu, lai imobilizētu muguru. Medikamenti var ietvert pretiekaisuma līdzekļus, perorālos steroīdus un muskuļu relaksantus. Fizikālā terapija var palīdzēt mazināt sāpes, koriģēt stāju un stiprināt muguru.
Ja simptomi pasliktinās vai ir iesaistīti mugurkaula nervi, var veikt operāciju, lai noņemtu plīsušo disku. Ķirurģisko pieeju nosaka bojājuma apgabals. Ķirurgs var iekļūt caur muguru, izmantojot procedūru, ko sauc par kostotransversektomijas dekompresiju, lai noņemtu plīsušo diska daļu. Transtorakālā dekompresija ir ķirurģiska metode, kurā ķirurgam ir jāieiet caur krūšu dobumu, lai noņemtu disku. Ja diska izņemšana padara mugurkaulu nestabilu, var būt nepieciešams apvienot iesaistītos diskus.
Deģeneratīva disku slimība (DDD) ir stāvoklis, ko var izraisīt traumas vai, visbiežāk, novecošanās. Diski saņem ļoti maz asiņu, tāpēc tie nespēj dziedēt tikpat labi kā citas ķermeņa daļas. Šis stāvoklis var izraisīt sāpes un stīvumu, bet parasti tas nav novājinošs. DDD parasti rodas dzemdes kakla vai jostas rajonā; krūšu kurvja deģeneratīvas disku slimības ir ļoti retas.
Ir daži pasākumi, ko persona var veikt, lai novērstu krūšu diska problēmas. Daudzi uzskata, ka ķiropraktiskā aprūpe palīdz uzturēt ķermeni līdzenā stāvoklī un mazina spiedienu pret nerviem. Pareizas stājas un pareizas celšanas tehnikas saglabāšana palīdz arī novērst traumas un nevajadzīgu muguras nodilumu. Ikdienas stiepšanās un stiepšanās pirms treniņa ir ļoti svarīga, un ir pieejami papildu vingrinājumi, kas īpaši izstrādāti, lai stiprinātu un uzturētu mugurkaula veselību.