Kultūras socioloģija ir viena no socioloģijas nozarēm, kas koncentrējas uz īpašiem kopīgu uzskatu, normu un prakses kopumiem, kas apvieno noteiktas cilvēku grupas kā kultūru. Daži no galvenajiem fokusiem šajā kultūras izpētē ir simboli, objekti un tiem piesaistītās sociālās nozīmes. Daudzi kultūras sociologi arī pēta noteiktus kritērijus, kas atšķir vienu kultūru no citas. Atšķirībā no dažām citām sociālajām zinātnēm kultūras socioloģija bieži ir elastīgāka, jo kultūras normas laika gaitā var mainīties.
Simboli veido īpašu interešu jomu kultūras socioloģijā; tās parasti tiek definētas kā jebkuras zīmes, kurām ir noteikta nozīme. Vārdus, ķermeņa valodu un mākslas darbus var klasificēt kā simbolus noteiktā kultūrā. Faktors, kas piešķir simbolam tā nozīmi, ir plaši izplatītā vienošanās par tā nozīmi kopējās kultūras cilvēku vidū. Simboli ievērojami atšķiras no materiālās kultūras elementiem, jo simboliem nav obligāti jābūt fiziski taustāmiem artefaktiem, piemēram, apģērbam. Atšķirībā no dažām citām socioloģijas nozarēm, šis sociālo zinātņu veids vairāk akcentē simbolu izpēti, nevis zinātniskās metodes sistemātiskus soļus.
Kultūras sociologi velta laiku arī dažādu kultūru normu un vērtību izpētei. Vērtības veido kritēriju kopumu, ko kultūras dalībnieki izmanto, lai noteiktu, kuri konkrētie dzīves veidi ir ideālākie un kuriem ir vērts sekot. Normas ir cieši saistītas ar vērtībām, jo tās nosaka uzvedību, kas tiek uzskatīta par visvēlamāko un vislabāko konkrētas sabiedrības labā kopumā. Daži visbiežāk sastopamo normu piemēri ir sociālās manieres, vietējie likumi un tradicionālās cerības. Dominējošas kultūras normu neievērošana bieži vien var izraisīt sankcijas vai, iespējams, subkultūras veidošanos, ja ievērojami liela grupa pārkāpj pietiekami daudz pieņemto normu.
Subkultūras ir populāra pētniecības tēma kultūras socioloģijā. Šīm nomaļu grupām parasti ir diezgan atšķirīgas normu un vērtību kopas, kuras to dalībnieki veido kā pretargumentus dominējošās kultūras normām un vērtībām. Kultūras pētījumos tiek minēti vairāki subkultūras attīstības iemesli, proti, neapmierinātība ar cerībām, ko plašāka sabiedrība var uzspiest saviem locekļiem. Kultūras socioloģija kā citus subkultūru iemeslus var norādīt arī kultūras kapitāla atšķirības.