Kustību traucējumi ir invaliditāte, kas traucē cilvēka spēju veikt uzdevumus, kuriem nepieciešama kustību kontrole un koordinācija. Šādas invaliditātes var skart ķermeņa augšdaļu, apakšējo daļu vai abus, un tās var būt no paralīzes līdz amputācijai. Daži cilvēki ar kustību traucējumiem izvēlas izmantot adaptīvās ierīces, lai palīdzētu viņiem orientēties apkārtējā vidē, savukārt citiem šādas ierīces nav vajadzīgas. Tāpat kā citiem invalīdiem, tiesību akti var noteikt, ka sabiedriskās vietās, darbavietā un skolā ir jāizvieto izmitināšana, lai cilvēki varētu veikt savu uzņēmējdarbību.
Dažiem kustību traucējumiem ir jāizmanto ratiņkrēsli, staiguļi, spieķi vai kruķi. Daži cilvēki var būt nestabili uz kājām vai nevar stāvēt bez atbalsta. Šie pārvietošanās palīglīdzekļi var ļaut viņiem pārvietoties drošāk, taču tiem var būt nepieciešama arī izmitināšana. Piemēram, ratiņkrēslu lietotājiem ir vajadzīgas plašas durvis, rampas un citas modifikācijas, lai nodrošinātu piekļuvi ar saviem krēsliem.
Mobilitāte ietver ne tikai kājas. Šādi traucējumi var ierobežot arī roku un plaukstu funkcionalitāti. Cilvēkiem var būt grūti rakstīt, veikt smalko motoriku vai koordinēt rokas, lai veiktu tādas darbības kā braukšana. Šiem kustību traucējumiem var noderēt pēdas vadības ierīces, diktēšanas programmatūra un līdzīgi rīki. Māja, piemēram, var būt aprīkota ar kāju pedāļiem, lai vadītu apgaismojumu personai, kurai ir roku kustību traucējumi.
Traucējumi var būt iedzimti vai iegūti, un tie var atšķirties pēc intensitātes un smaguma pakāpes. Piemēram, cerebrālā trieka ir iedzimtas invaliditātes piemērs, savukārt pacientam pēc smagas traumas vēlāk dzīvē var būt nepieciešama amputācija ar iegūtiem kustību traucējumiem. Cilvēkiem ar hroniskām sāpēm un neiroloģiskām problēmām dažādos laikos var rasties dažādas pakāpes kustību traucējumi. Turklāt kustību traucējumi var būt pārejoši, piemēram, ja kāds salauž kāju, bet plāno atgriezties pie pilnīgas mobilitātes, kad kāja būs sadzijusi.
Publiskās naktsmītnes cilvēkiem ar kustību traucējumiem var ietvert rampas ratiņkrēsliem un gājējiem, margas, kas palīdz cilvēkiem stabilizēt sevi, un viegli satveramas pogas, slēdžus un citas vadības ierīces. Šie pasākumi var būt noderīgi arī gados vecākiem pieaugušajiem, kuriem, iespējams, nav īpašu traucējumu, bet kuri varētu novērtēt šīs detaļas, lai padarītu pasauli vieglāk orientējamu. Daži cilvēki ar šādiem traucējumiem izvēlas sadarboties ar dienesta dzīvnieku, kurš var nodrošināt stabilitāti vai palīdzību, veicot tādus uzdevumus kā objektu satveršana un manipulēšana ar tiem. Sabiedriskās izmitināšanas iespējas attiecas arī uz apmācītiem dienesta dzīvniekiem, ja vien tie ir labi audzināti un uzskatāmi pilda uzdevumus saviem aprūpētājiem.