Kvantitatīvā ģenētika ir fenotipisko vai viegli novērojamo ģenētisko īpašību, piemēram, auguma un acu krāsas, dabisko variāciju izpēte. Dažu pētnieku uzmanības centrā ir iezīmes, ko ietekmē gan genotips, gan iedzimtā ģenētiskā informācija, ko cilvēki nodod saviem pēcnācējiem, gan vides spiediens. Šādu pazīmju statistiskā analīze var sniegt īpaši svarīgus datus par cilvēku populācijām. Izmantojot šo pieeju ģenētikai, pētnieki iegūst informāciju par dažādu fizisko īpašību izplatību un izmanto šo informāciju, lai padziļinātu izpratni par ģenētisko mantojumu un dabiskajām variācijām populācijā.
Pazīmes, kas īpaši piemērotas kvantitatīvajai ģenētikai, ietver tās, kas atrodas uz nepārtrauktas sadalījuma līknes. Augstums ir klasisks piemērs. Cilvēki nav ne gari, ne īsi, tā vietā ir dažāda auguma gamma, kas dažādās populācijās var atšķirties. Piemēram, dažos reģionos vidējais augstums parasti ir zemāks, savukārt citos reģionos tas var būt daudz garāks. Genotipam šeit ir nepārprotama loma, tāpat kā videi, jo tādi faktori kā nepietiekams uzturs var ietekmēt attīstību.
Pētnieki, kas interesējas par kvantitatīvo ģenētiku, var apkopot informāciju par dažādu fenotipisko pazīmju sadalījuma līknēm. Viņi var izmantot šo informāciju, lai izpētītu ģenētikas un vides lomu interešu pazīmju izpausmē un izpētītu īpaši interesējošās populācijas. Daļa šīs informācijas var nodrošināt svarīgus medicīniskās diagnostikas un ārstēšanas rīkus. Piemēram, pediatrijas kabinetos izmantotās augšanas diagrammas ir balstītas uz ģenētisko īpašību un bērna attīstības kvantitatīvo analīzi.
Nepārtrauktas pazīmes, kas krīt pa sadalījuma līkni, var ietekmēt vairākas alēles, kas var sarežģīt to izpausmes veidu. Izprotot ģenētisko īpašību pilnās dabiskās variācijas un vides faktorus, kuriem var būt nozīme dažās pazīmēs, pētnieki var apkopot informāciju par to, kuri gēni ir iesaistīti un kā tie mijiedarbojas viens ar otru. Analizējot dažādas ģenētiskās populācijas, šis pētījums var palīdzēt zinātniekiem identificēt iezīmes, kas ir unikālas noteiktām grupām. Šis kvantitatīvās ģenētikas aspekts var būt noderīgs arī ģenētisko slimību izpētē.
Lai strādātu kvantitatīvās ģenētikas jomā, bieži ir nepieciešams augstāks grāds. Pētniekiem ir jābūt pamatīgiem pamatiem ne tikai ģenētikā, bet arī matemātikā un sarežģītu vienādojumu piemērošanā datu kopām. Statistiskā analīze ir svarīga šī darba daļa, jo pētnieki mācās identificēt īpaši interesējošās iezīmes un piešķirt tām punktus, pamatojoties uz to nozīmīgumu un to, kur tie atrodas sadalījuma līknēs. Akadēmiskās iestādes, privāti uzņēmumi un valsts aģentūras veic pētījumus šajā ģenētikas jomā, nodrošinot ieinteresētajiem zinātniekiem dažādas darba iespējas.