Nacionārs britu slengā ir sterliņu mārciņa. Šo terminu lieto arī daži Lielbritānijas apgabalu iedzīvotāji, un Īrijā eiro var dēvēt arī par mārciņu, lai tikai palielinātu neskaidrības. Lielbritānija ir bijusi ārkārtīgi noturīga pret eiro ieviešanu, neskatoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu spiedienu, un Lielbritānijas mārciņa, visticamāk, vēl kādu laiku paliks dzīvotspējīga valūtas vienība.
Termina “quid” izcelsmi ir nedaudz grūti noteikt. Šis termins ir lietots kopš 1600. gadu beigām, lai aprakstītu mārciņu, un tas var būt atvasināts no latīņu valodas quid pro quo jeb “kaut kas par kaut ko”, kas nozīmē kaut kādu apmaiņu. Tā var būt arī atsauce uz kādreizējo Karaliskās naudas kaltuves papīra fabrikas vietu Kvidhemptonā, Viltšīrā. Lai kāda būtu šī vārda izcelsme, Anglijā to plaši izmanto kā pazīstamu slenga terminu, kas apzīmē mārciņu, un cenas dažkārt tiek apzīmētas mārciņās, īpaši ikdienišķās reklāmās.
Formāli Lielbritānijas mārciņa ir pazīstama kā sterliņu mārciņa vai vienkārši “mārciņa”. Mārciņas izmantošana aizsākās anglosakšu laikos Anglijā, lai gan kopš tā laika tā ir piedzīvojusi vairākas izmaiņas. Mārciņas ir apzīmētas ar simbolu £, kas vienmēr tiek novietots pirms skaitļa bez atstarpes, piemēram, £40,000 1971. 100. gadā Lielbritānija atteicās no sarežģītās dalītās šiliņu un pensu sistēmas decimālskaitļu sistēmai, apzīmējot vienu mārciņu kā XNUMX pensus, par lielu prieku britu matemātikas studentiem.
Lielbritānijas mārciņas ilgā vēsture ir bijusi liela daļa no iemesla, kāpēc briti nevēlas atteikties no eiro mārciņas. Vairākas valstis Eiropas Savienībā ir cīnījušās ar valūtas konvertāciju, jo konvertēšana uz universālo valūtu, lai gan tai ir acīmredzamas priekšrocības, var justies arī kā nozīmīgas vēstures daļas zaudēšana. Lielbritānijas valdība ir paziņojusi, ka tā nekonvertēs uz eiro, ja vien tā nevarēs noteikt, ka konvertēšana ir “nacionālajās interesēs”, kā to izteicās bijušais premjerministrs Tonijs Blērs.
Daudzskaitlis quid ir arī “quid”, un šis vārds parasti tiek lietots pēc citātā nominālvērtības, piemēram, “deviņi mārciņas”, nevis “quid deviņi”. Šis britu slenga gabals bieži parādās daiļliteratūrā un filmās, kas norisinās Lielbritānijā, it īpaši, ja varoņi nāk no zemākajām klasēm, un termina lietojums dažādās Lielbritānijas daļās un atkarībā no tās ir atšķirīgs. Parasti viesi pieturas pie “mārciņas”, nevis “mārciņas”, ja vien viņi nevēlas izklausīties ietekmēti.