Klimata pārmaiņas parasti attiecas uz atmosfēras sasilšanu un mainīgiem laikapstākļiem, ko var izraisīt cilvēka radīti procesi un emisijas. Klimats vēstures gaitā ir mainījies ciklos, un apledojums parasti ir viens no piemēriem. Lielas ledus platības ir veidojušas ainavu daudzās pasaules daļās, pārveidojot klinšu veidojumus tādu procesu rezultātā kā noberšanās un ledāju plūkšana. Ledājam ejot garām, pamatiežu gabali var atdalīties un sasalt ledū. Akmeņi parasti pārvietojas pa ledus pamatni, un bieži vien veidojas jauni elementi pamatiežos, ledus reizēm vairākkārt virzoties uz priekšu un atkāpjoties.
Ledāju plūkšana bieži notiek, kad ledus virzās uz priekšu, spiežoties pret ielūzušajiem pamatiežiem. Sprieguma rezultātā var veidoties papildu pārrāvumi, savukārt siltāka temperatūra un ledāja kustības radītā berze var izraisīt kušanu. Pēc tam ūdens var iekļūt citās klints plaisās, novājināt to no spēka vai atkārtoti sasalstot un nolauzt vairāk gabalu.
Nobrāzums ir vēl viens process, kas ietekmē pamatiežu, ledājam šķērsojot to. Ledus, kā arī tajā esošās gruveši var nograuzt dažādas virsmas. Mazas daļiņas var noslīpēt pamatiežus, savukārt lieli oļi un laukakmeņi parasti atstāj skrāpējumu pēdas, kuras var pārbaudīt, lai noteiktu ledāja kustību. Ievilkto iežu koncentrācija un cietība, kā arī ledus ātrums parasti ietekmē erozijas pakāpi. Nobrāzums un ledāju plūkšana dažkārt notiek vienlaikus, un to bieži identificē pēc lodes formas klinšu veidojuma.
Ledāju plūkšana var notikt zonās, kur tiek atdalīts liels daudzums iežu. Blakus bieži vien ir ezers, kas veidojas ledājam kūstot un ūdens baseiniem šajā apgabalā. Nobrāzums parasti ir novērojams šī ezera otrā pusē, savukārt klinšu veidojums, ko sauc par morēnu, parasti iezīmē tālāko punktu, līdz kuram ir virzījies ledājs.
Visā pasaulē var atrast pierādījumus par ledāju noplūkšanu un cita veida eroziju. To bieži novēro Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Kanādā ledus lokšņu rezultātā, kas veidojās pēdējā ledus laikmetā, ko sauc par Viskonsinas apledojuma periodu. Ledāju radītie klinšu veidojumi parasti sastopami Konektikutā un Aiovas štatā, savukārt zeme tagadējās Somijas un Zviedrijas teritorijā tika veidota iepriekšējā ledus laikmetā. Daudzas ainavas ir veidojušās ledāju plūkšanas un citu procesu rezultātā, savukārt dažas mūsdienu salas veidojušas arī apledojums.