Lodveida kopas ir blīvi iesaiņotas zvaigžņu grupas, kas riņķo ap galaktikas kodolu. Piena ceļā ir identificētas vairāk nekā 100 lodveida kopas, un vienā brīdī to bija daudz vairāk. Šīs struktūras ir vecākās struktūras galaktikā ar materiāliem, kas var sniegt informāciju par Visuma vecumu papildus izpratnei par cilvēka zināšanām par Piena ceļu. Astronomijas vietnēs var atrast dažus ļoti jaukus lodveida kopu attēlus, kas uzņemti ar moderniem teleskopiem.
Lodveida kopas sastāvā var būt pat viens miljons zvaigžņu, un struktūra var stiept 200 gaismas gadu diametrā. Zvaigznes kopā mēdz būt visblīvāk iesaiņotas vidū. Laika gaitā lodveida kopas sadalās, jo tās sastopas ar galaktikas kodolu. Pētījumi par šīm struktūrām, šķiet, arī liecina, ka tās, visticamāk, neatbalstīs planētu sistēmas, jo zvaigznes atrodas pietiekami tuvu viena otrai, lai tās varētu izvilkt orbītā esošās planētas no orbītas.
Lodveida klasterī starpzvaigžņu putekļi ir minimāli. Arī pašu zvaigžņu sastāvs liecina, ka tās ir ārkārtīgi vecas. Informāciju par kopas sastāvu un tā saturu var iegūt, izmantojot attēlveidošanas metodes, tostarp teleskopus, kas ir jutīgi pret rentgena, infrasarkano un cita veida neredzamu starojumu. Šāda veida novērojumi var sniegt vērtīgus datus par daudziem citiem Visuma objektiem, papildus radot satriecošus vizuālos attēlus, kas bieži izraisa sabiedrības interesi par zinātni, tāpēc tos izmanto kā reklāmas rīkus programmās, kas atbalsta zinātnisko izpēti.
Pirmais reģistrētais lodveida kopas novērojums notika 1600. gadu vidū, lai gan pagāja ilgāks laiks, līdz cilvēki saprata, ka šajos šaurajos gaismas punktos patiesībā ir tūkstošiem zvaigžņu. Uzlabojoties teleskopu izšķirtspējai, cilvēki uzzināja vairāk par attāliem objektiem, kurus bija pierakstījuši un atpazinuši, bet ne pilnībā sapratuši iepriekšējās astronomu paaudzes. Labāki teleskopi arī ļāva zinātniekiem identificēt vairāk struktūru, kas iepriekš bija paslēptas.
Lodveida kopas ir atpazītas arī citās galaktikās. Pētnieki ir arī identificējuši jaunākas lodveida kopas, kas ļauj viņiem uzzināt vairāk par to, kā šīs struktūras veidojas un kā tās mainās laika gaitā. Visa šī informācija var būt ārkārtīgi noderīga cilvēkiem, kuri cenšas uzzināt vairāk par Visuma izcelsmi vai kuriem vienkārši ir interese izskaidrot Visumā esošās parādības.