Kas ir mājturības gēni?

Mājturības gēni ir gēni, kas vienmēr tiek ekspresēti, jo tie ražo olbaltumvielas, kas nepieciešamas šūnu darbībai. Visā organismā ar diferencētām šūnām ir ierasts, ka katrā šūnā tiek ekspresēti vieni un tie paši saimniecības gēni, kā arī daži gēni, kas ir raksturīgi konkrētiem šūnu tipiem. Cilvēkiem ir identificēti simtiem šo gēnu, un arvien vairāk tiek atklāti.

Olbaltumvielas, ko ražo mājturības gēns, atšķiras, bet ir kaut kādā veidā iesaistītas procesos, kas nepieciešami šūnas izdzīvošanai. Daži var būt iesaistīti šūnu darbības uzturēšanā, bet citi var būt iesaistīti šūnu uzturēšanā. Šie gēni mēdz ražot proteīnus vienmērīgā ātrumā, un kļūdas to ekspresijā var izraisīt šūnu nāvi. Tāpat kā burtisks mājkalpotājs, viņi nodrošina nevainojamu šūnas dzīvībai svarīgo sistēmu darbību, lai tā varētu turpināt darboties, kā arī veicina plašāka organisma vispārējo darbību.

Lai gan sākotnēji tika uzskatīts, ka mājturības gēni ir nemainīgi, daži pētnieki ir parādījuši, ka situācija patiesībā ir nedaudz sarežģītāka. Daži ģenētiskie pētījumi ir parādījuši, ka dažu mājturības gēnu ekspresija palielinās, kad šūnas kļūst ļaundabīgas, un tas liecina, ka šie gēni var būt iesaistīti procesos, kas izraisa šūnu amokēšanu. Šajā gadījumā problēmu var veicināt gēna pārmērīga ekspresija, nevis bojāta gēna ekspresija.

Šie gēni var būt noderīgi arī ārpus ķermeņa. Kalibrējot testēšanas sistēmas un nosakot bāzes līnijas, mājturības gēnus var izmantot kā konstanti, jo tiem vienmēr jābūt klāt un tiem vienmēr jābūt vienādiem līmeņiem. Ja konstante nav konsekventa, tas liecina, ka var būt problēma ar paraugu vai izmantoto procesu, un tādā gadījumā var būt nepieciešams sākt no jauna ar procedūru, piemēram, polimerāzes ķēdes reakcijas sekvencēšanu.

Ģenētiķi interesējas par to, ka mājturības gēni ir daļa no genoma, un šie gēni interesē arī pētniekus, kuri pēta šūnu fizioloģiju. Izpratne par sarežģītajām reakcijām un ģenētisko izpausmi, kas saistīta ar šūnas funkciju, ir svarīgs pirmais solis, lai saprastu, kāpēc šūnām dažkārt rodas problēmas, piemēram, pārāk ātra vairošanās, izmiršana vai nespēja funkcionēt, kā vajadzētu. Šie pētnieki var izmantot vairākus rīkus, lai identificētu mājturības gēnus un izpētītu to funkcijas.