Māla vanna ir terapeitiska procedūra, ko izmanto toksīnu samazināšanai organismā. Vienas no šīm procedūrām ķermenis tiek iegremdēts mālos, kas sajaukti ar ūdeni. Māls darbojas, stimulējot limfātisko sistēmu un rūpīgi attīrot ādu. Tas darbojas kā sistemātisks katalizators, mijiedarbojoties ar ķermeņa imūnsistēmu. Māla vanna var palīdzēt atvieglot gremošanas traucējumus, kas saistīti ar galvenajiem ķermeņa orgāniem.
Saindēšanos ar smagajiem metāliem var novērst, ejot mālu vannā divas reizes nedēļā, 21 dienu. Arsēns, dzīvsudrabs, svins un alumīnijs ir toksiskas vielas, kas var uzkrāties organismā. Ēdot noteikta veida zivis vai ieelpojot toksiskas gāzes, šie kaitīgie metāli var iekļūt sistēmā. Šie metāli var izraisīt gremošanas sistēmas problēmas un piesārņojumu, kā arī var izraisīt muskuļu vājināšanos. Māla vanna var palīdzēt mazināt simptomus, kas saistīti ar saindēšanos ar metālu.
Ir daudzas citas ķermeņa detoksikācijas metodes. Šīs metodes var palīdzēt samazināt blakusproduktus, kas ir toksiski un uzkrājas taukos un citos orgānos. Ķermenis šajās vietās uzglabā kaitīgos blakusproduktus, jo nespēj tos dabiski noņemt. Izmantojot šos citus detoksikācijas metožu veidus, blakusprodukti var tikt atkārtoti ievadīti organismā, un tas var izraisīt toksisku šoku. Māla vanna novērš un samazina kaitīgos blakusproduktus, kas nonāk sistēmā, bez jebkādām neērtām blakusparādībām.
Ejot mālu vannā, jālieto dabīgais avota ūdens. Var pievienot arī citas sastāvdaļas, lai uzlabotu vannu. Dabiskā jūras sāls pievienošana ūdenim var palielināt māla jonu apmaiņas spēju un padarīt to efektīvāku. Katru dienu dzerot citronūdeni vai patērējot tējkaroti olīveļļas, var palielināt pozitīvo efektu. Mālus var arī sajaukt ar avota ūdeni un uzņemt iekšā, lai palīdzētu ar gremošanas traucējumiem.
Māla vannu drīkst lietot tikai 15 minūtes, it īpaši pirmās procedūras laikā. Nav ieteicams atstāt mālu uz ilgāk par 15 minūtēm, jo ādai ir jāspēj elpot. Ilgāka uzturēšanās vannā var izraisīt tādus nepatīkamus simptomus kā svīšana vai slikta dūša. Ūdens temperatūra nedrīkst būt augstāka par 100 grādiem pēc Fārenheita (37 pēc Celsija). Ūdens temperatūru var paaugstināt, lai panāktu efektīvāku mālu vannas procedūru, taču tā jāpaaugstina tikai lēni, ilgstoši.