Kas ir mandalas meditācija?

Mandalas meditācija ir meditācijas veids, kurā mandala tiek izmantota, lai atvieglotu vizualizāciju meditācijas laikā vai kā veids, kā novērst traucējumus. Mandala, sanskritā nozīmē “aplis”, ir attēls, kas bieži tiek saistīts ar hinduismu un dažām budisma formām, kas būtībā sastāv no apļa, kurā ir ilustrēti dažādi Visumu vai citi jēdzieni. Var atrast arī sarežģītākas mandalu formas, kas ietver stilizētu apļa struktūras attēlojumu, bieži vien ar vārtiem un centru, kas paredzēts kā simboliska sakrālā telpa. Mandalas meditācijā tiek izmantoti šāda veida attēli, lai palīdzētu meditācijas procesā.

Mandalas meditācijas svarīgākā daļa bieži vien ir mandala, ko cilvēks izmanto. Ir daudz dažādu mandalu veidu un attēlojumu, un tie ir kļuvuši arvien populārāki, pateicoties Tibetas budistu izstrādātajām mandalām, kuras ir veidojušas, izmantojot krāsainas smiltis. Daudzas mandalu meditācijā izmantotās mandalas ietver vairākas ģeometriskas formas, piemēram, kvadrātus un apļus, kurās tiek veidotas dažādas līnijas. Mandalas ārējā kvadrātā bieži ir četri vārti, pa vienam katrā pusē, ap vairākām līnijām, kas atgādina labirinta vai labirinta celiņus, kuru centrā aplis apzīmē svētu telpu.

Viena diezgan vienkārša mandalas meditācijas forma izmanto mandalu kā veidu, kā palīdzēt meditācijas procesam, novēršot visus citus stimulus. Dažiem cilvēkiem meditācija var būt sarežģīta, jo meditējošajam cilvēkam ir jāattīra prāts no apzinātām domām un idejām. Tas var būt sarežģīti, jo daudzi cilvēki galu galā var domāt par rēķiniem, kas viņiem ir jāmaksā, par to, kas tajā dienā notika darbā, par uzdevumiem, kas viņiem jāveic, vai citiem praktiskiem jautājumiem. Mandalas meditācijas izmantošana var ļaut cilvēkam aplūkot mandalu un izmantot to, lai izspiestu visas pārējās domas no viņa prāta, ļaujot viņa acīm pārvietoties pa attēlu un iztīrīt prātu.

Izstrādātākā mandalas meditācijā, kas iegūta no Tibetas budistu Vadžrajanas jeb tantriskās meditācijas, mandala tiek izmantota kā vizualizācijas rīks. Šāda veida meditācijas laikā praktizētājs izmanto mandalas sarežģītās formas un formas, lai radītu mandalas kā reālas telpas tēlu savā prātā. Kad cilvēks meditē, viņš vai viņa var pārvietoties pa vārtiem un labirintu, lai sasniegtu centru, miera telpu, kurā viņš vai viņa var tuvoties Budai un viņa mācībām. Šāda veida mandalas meditāciju var būt grūti apgūt, jo tā prasa koncentrēšanos un koncentrēšanos, pat izslēdzot no prāta apzinātas domas.