Kas ir mandala?

Mandala ir ģeometrisks raksts vai diagramma, parasti apļveida vai kvadrātveida, kas simboliski attēlo kosmosu un tiek izmantota meditācijas nolūkos. Raksts radās hinduistu reliģijā, kurā tas pirmo reizi tika izmantots kā dizaina elements tempļos un tika aizgūts budismā. Citām reliģijām un kultūrām ir līdzīgi meditācijas palīglīdzekļi, un paplašinātā nozīmē mandala var būt pat apaļa, simetriska ēka, ko izmanto pielūgsmē.

Mandalas veidošana var būt meditācijas veids, kā arī gatavās mandalas pārdomāšana. Tibetas budismā ir stingras vadlīnijas attiecībā uz attēla saturu un dizainu, tostarp skaņdarba vizualizāciju un mantras, kas jāskaita tā tapšanas laikā. Dažādu veidu mandalas tiek izmantotas, lai attēlotu dažādus budistu uzskatu un kosmoloģijas elementus, taču tās parasti ir simbolisma pilnas un bagātīgi detalizētas.

Tibetas budisti veido arī smilšu mandalas, izmantojot smalkus instrumentus un krāsainas smiltis, lai radītu sarežģītus dizainus. Pēc tam, kad tie ir izgatavoti un apcerēti saskaņā ar ceremoniju, tie tiek iznīcināti, simbolizējot visa nepastāvību. Ikviens smilšu mandalas elements, sākot no raksta iezīmēšanas līdz smilšu ieliešanai, līdz izlietoto smilšu izmešanai, tiek ritualizēts. Mandalas parādās arī Japānas budistu tempļos un rituālos, lai gan smilšu forma ir raksturīga tikai Tibetas Vadžrajanai vai Tantriskajam budismam. Meditācijas vai lūgšanu palīglīdzekļi citās reliģiskajās tradīcijās, piemēram, katolicisma rožukronis, daži uzskata par mandalas veidu.

Mandalas tiek izmantotas kā meditācijas palīglīdzekļi arī nereliģiskā kontekstā. Psihologs Karls Jungs to uzskatīja par spēcīgu līdzekli personīgai izpratnei un izaugsmei. Pēc Junga domām, mandala var būt indivīda zemapziņas attēlojums.

Personīgās mandalas zīmēšana var palīdzēt cilvēkam izprast savas neapzinātās domas un prioritātes. Piemēram, tas, kas atrodas modeļa centrā, tiek uzskatīts par vissvarīgāko cilvēka garīgajā dzīvē, savukārt lietas, kas atrodas tālāk no centra, kļūst arvien mazāk svarīgas. Krāsu un simbolu interpretācija, ko izvēlas iekļaut, ir līdzīga sapņu interpretācijai vai citām neapzinātas simbolikas teorijām.