Melnie rīsi ir lipīgo rīsu mantojuma šķirne, ko audzē Āzijā. Parasti tos pārdod kā neslīpētus rīsus, kas nozīmē, ka rīsiem netiek noņemtas ar šķiedrām bagātās melnās sēnalas. Neparastā krāsa padara to ļoti populāru desertu pagatavošanā, un augstā uzturvērtība ir papildu ieguvums. Šos rīsus bieži pasniedz ar svaigiem augļiem, piemēram, mango un ličiem, īpaši, ja tie tiek pārlieti ar augļu vai rīsu sīrupu.
Mērcēšana un vārīšana atklāj šo rīsu patieso krāsu, kas patiesībā ir no piesātinātas purpursarkanas līdz bordo, lai gan termiski neapstrādāti graudi šķiet melni. Rīsu dabiskā krāsa krāsos tiem pievienotos pārtikas produktus, piemēram, kokosriekstu pienu. To var ēst arī ar priekšēdumiem, lai gan tas ir retāk sastopams. Šos graudus bieži izmanto ķīniešu desertu pagatavošanai, lai gan tas ir populārs arī daudzās citās Āzijas valstīs, kurām visām ir savi īpašie produkta nosaukumi.
Melnos rīsus no citām šķirnēm atšķir vairākas lietas. Tas mēdz nebūt ļoti lipīgs, lai gan dažreiz tas tiks apstrādāts, lai tas būtu mazāk lipīgs. Tam ir arī ļoti bagāta, nedaudz salda, izteikti riekstu garša. Rīsos dabiski ir daudz dzelzs, kas izraisa blīvu purpursarkano krāsu, un tajos ir arī daudz šķiedrvielu, jo klijas paliek uz rīsiem. Tas ir arī bagāts ar dažādiem citiem vērtīgiem vitamīniem un minerālvielām.
Tāpat kā citi neslīpēti rīsi, arī melnie rīsi tiek pagatavoti ilgāk nekā tradicionālie lobīti rīsi. Ideālā gadījumā tas būtu arī jāuzglabā ledusskapī un jāizlieto trīs mēnešu laikā, lai novērstu bojājumus. Rīsu skalošana un mērcēšana pirms vārīšanas palīdzēs samazināt gatavošanas laiku. Parasti melnie rīsi ir jāvāra ar divām tasēm ūdens uz katru tasi rīsu, un pēc mērcēšanas tie jāvāra 20 līdz 30 minūtes vai 60 minūtes, ja tie tiek pagatavoti neizmērcēti. Ja desertos izmanto melnos rīsus, tos dažreiz pagatavo ar kokosriekstu piena, cukura un ūdens maisījumu, lai izveidotu saldus, lipīgus, pudiņam līdzīgus rīsus.