Metatarsāla spriedzes lūzums ir pēdas garo kaulu lūzums starp pirkstiem un papēdi. Tas ir visizplatītākais no visiem pēdu ievainojumiem, ko izraisa traumas, un parasti sākas ar nelielu plaisu ārējā apvalkā vienam no pieciem pleznas kauliem. Šie kauli palīdz līdzsvarot, virzīt un atbalstīt ķermeni. Ja sākotnējā plaisa netiek ārstēta, tā var progresēt līdz lūzumam, kas iziet cauri kaulam, izraisot nopietnas sāpes un nekustīgumu.
Metatarsāla stresa lūzumi sākotnēji tika saukti par gājiena lūzumiem, jo 19. gadsimta sākumā tie bija izplatīti karavīru vidū. Mūsdienās tie visbiežāk sastopami profesionāliem sportistiem un ir otrajā vietā pēc stilba kaula lūzumu sastopamības. Metatarsāla lūzumu izraisa tieša trauma vai atkārtots pēdas stress, piemēram, lecot, dejojot, soļojot vai skrienot. Nepareizi apavi, straujš aktivitātes pieaugums, vāji muskuļi un zems kaulu blīvums var veicināt pleznas kaula stresa lūzuma attīstību.
Pārmērīga aktivitāte bez atpūtas ir arī pleznas kaulu stresa lūzumu cēlonis. Cilvēka ķermeņa kauli nepārtraukti sadalās un atjaunojas, kā arī dabiski atjaunojas atpūtas periodos. Ja bez atpūtas ir spēcīgas aktivitātes vai neparasta slodze uz kauliem, ķermenis dažreiz nespēj sekot līdzi atjaunošanas procesam. Tā rezultātā kaulā rodas stresa lūzums vai vairākas nelielas plaisas.
Metatarsāla lūzuma simptomi ir pakāpeniski pieaugošas sāpes pēdas augšdaļā, ko var pavadīt pietūkums vai zilumi. Sākumā sāpes jūtamas tikai pēc sporta vai aktivitātes. Laika gaitā sāpes kļūs stipras un jūtamas ikdienas aktivitāšu laikā vai tad, ja pēda vispār netiek noslogota. Daudzos gadījumos cietušais neatceras, ka ir guvis ievainojumu, jo sāpes parasti nav jūtamas trieciena brīdī.
Stresa lūzumu diagnostikai nepieciešama pēdas pārbaude un simptomu pārbaude. Var veikt rentgenstaru, taču tas ne vienmēr ir precīzs diagnostikas līdzeklis. Ja rentgenstūris neatklāj lūzumu, bet simptomi liecina par metatarsālo stresu, diagnozes apstiprināšanai var izmantot kaulu skenēšanu.
Metatarsāla spriedzes lūzuma ārstēšana ietver vismaz trīs nedēļu atpūtu no aktivitātes, un, ja sāpes ir stipras, ikdienas darbību veikšanai var nozīmēt kruķus vai īpašus pastaigu zābakus. Pēc sākotnējā atpūtas perioda ir sagaidāma pakāpeniska atgriešanās pie normālas aktivitātes divu līdz četru nedēļu laikā. Dažos gadījumos, lai paātrinātu dzīšanu, var būt nepieciešama fizikālā terapija, speciāli pēdu ieliktņi vai kalcija piedevas. Operācija ir nepieciešama reti, bet var būt nepieciešama ārkārtējos gadījumos.