Mielinizācija ir process, kurā virs neironiem, nervu šūnām, kas ir atbildīgas par elektrisko signālu pārraidi visā ķermenī, veidojas elektriski izolējošs slānis, kas pazīstams kā mielīna apvalks. Konkrēti, mielinizācija veido mielīna slāni virs aksona, garās, šķiedru daļas neirona, pa kuru tiek pārraidīti elektriskie signāli. Mielīna apvalks ievērojami palielina ātrumu, ar kādu elektriskie impulsi pārvietojas pa visu ķermeni. Daudzi procesi, kurus ierosina, uztur vai beidz ātri izplatīti nervu signāli, nevarētu notikt pietiekamā ātrumā bez mielīna apvalka.
Signālu pārraide pa neironiem, kuriem trūkst mielīna, mēdz būt diezgan lēna, jo signāli ir spiesti konstantā ātrumā virzīties lejup pa neizolētajiem aksoniem. Tomēr mielinizācija ievērojami palielina transdukcijas ātrumu. Tas nenotiek visā neirona garumā, bet tā vietā atstāj nelielas spraugas, ko dēvē par “Ranvier mezgliem”. Signāli tā vietā, lai konstantā ātrumā virzītos lejup pa neizolētu aksonu, spēj “pārlēkt” no mezgla uz mezglu procesā, ko sauc par “sāļo vadīšanu”.
Mielinizācijas process, kurā veidojas mielīna apvalks, sākas augļa attīstības sākumā un turpinās daudzus gadus, parasti pusaudža gados. Parasti mielinizācija augļa attīstības laikā vairāk ietekmē neironus visā ķermenī nekā smadzenēs. Tomēr pusaudža gados mielīna apvalki pastāv uz lielākās daļas ķermeņa neironu, tostarp smadzenēs, aksoniem. Šādi apvalki pēc izskata ir balti un veido smadzeņu “baltās vielas” sastāvdaļu, atšķirībā no pelēkbrūnajiem šūnu ķermeņiem, asinsvadiem un citiem šūnu komponentiem, kas veido smadzeņu “pelēkās vielas” komponentu.
Mielīns galvenokārt sastāv no ūdens, lipīdiem un olbaltumvielām. Mielinizācija notiek ļoti ātri agrīnā zīdaiņa vecumā, pēc tam nedaudz palēninās un beidzot apstājas pusaudža gados. Ir svarīgi, lai zīdaiņi saņemtu diētu ar salīdzinoši augstu tauku saturu, jo tauki ir nepieciešami, lai mielinizācijas procesa laikā nodrošinātu mielīna apvalka lipīdu saturu.
Dažādu slimību un traucējumu, kas izraisa demielinizāciju, novājinošie rezultāti var ilustrēt mielinizācijas nozīmi. Dažādas slimības var palēnināt signālu pārraidi pa dažādām neironu grupām un izraisīt plašu nepatīkamu seku klāstu, piemēram, jutības zudumu, izziņas traucējumus un samazinātu kustību funkciju. Demielinizāciju var izraisīt dažādi faktori, tostarp ģenētika, vitamīnu trūkums, infekcija un citi nezināmi cēloņi. Viens no spilgtākajiem demielinizējošās slimības piemēriem ir multiplā skleroze jeb MS, kurā smadzenēs un muguras smadzenēs noārdās mielīna apvalki. Šī degradācija var izraisīt plašu neiroloģisko simptomu klāstu, kas negatīvi ietekmē gan sensoro, gan motoro funkciju.