Kas ir mikrorobots?

Pirmo reizi mikrorobotikas iespējamību 1970. gados analizēja zinātnieki, kas veica klasificētus pētījumus ASV valdības izlūkošanas aģentūrām. Tajā laikā vajadzīgās miniaturizācijas tehnoloģijas, lai izveidotu reālu mikrorobotu, nepastāvēja, tāpēc pētījumi kādu laiku bija tikai teorētiski. 1987. gada novembrī robotiķe Anita M. Flinna publicēja galveno rakstu “Gnat Robots (and How They Will Change Robotics”), kas ievadīja mūsdienu spekulāciju un mikrorobotu dizaina ēru. Tikai deviņdesmitajos gados datoru mikroshēmas kļuva pietiekami miniaturizētas, lai padarītu iespējamus īstus mikrorobotus. Tomēr tehnisku izaicinājumu ir daudz. Ir maz praktisku mikrorobotu, un neviens no tiem vēl nav komercializēts.

Tehnoloģiju, kas nepieciešama, lai izveidotu mikrobotus, sauc par MEMS — mikroelektromehāniskām sistēmām. MEMS ietver aktīvās mehāniskās un elektroniskās sistēmas mikro mērogā. Ja robota izmērs ir mazāks par milimetru, tas bieži nozīmē, ka tam būs dizaina elementi, kas mērīti tikai mikronos. Izmantojot mazāk stingro “mikrorobota” definīciju, piemēram, dažu cm garam robotam, objektu izmēri tiek mērīti milimetros.

Viens no iespaidīgākajiem mikrobotikas projektiem ir iznācis Hārvardas Mikrorobotikas laboratorijā. Šī komanda ir radījusi lidojošus robotus, kuru spārnu izpletums ir tikai nedaudz lielāks par santīmu. Tas liek aizdomāties – kāda būs karadarbība vai pat ikdiena sabiedrībā ar daudziem mikrorobotiem? Ir tik spēcīgas indes, ka tikai daži nanogrami var nogalināt — kāds būtu karš, ja vienā pusē būtu odiem līdzīgi mikroroboti, kas tos injicētu ienaidnieka karavīriem? Varbūt būs nepieciešami starptautiski līgumi pret šādu ieroču lietošanu.