Neierobežojoša klauzula apraksta lietvārdu vai vietniekvārdu, sniedzot papildu informāciju, kas ne vienmēr ir būtiska teikuma nozīmei. Saskaņā ar gramatikas noteikumiem neierobežojošie teikumi jāsākas ar vārdiem kas vai kurš. Neierobežojoša klauzula arī jāliek ar komatiem.
Parasti teikumam joprojām būs loģiska jēga, kad neierobežojošā klauzula tiek noņemta. Neierobežojošā klauzula piedāvā detaļas, kas palīdz radīt vizuālu priekšstatu vai precizēt runātāja vai rakstnieka domu. Tomēr būtībā neierobežojošu klauzulu var uzskatīt par glazūru uz kūkas.
Piemēram, “Mašīna, kas bija liela apvidus automašīna, brauca tik ātri, ka Anita nobijās un nolēca no ceļa malas grāvī.” Ja no šī teikuma svītro neierobežojošo klauzulu, nozīme joprojām ir skaidra. Lai saprastu teikumu, lasītājam nav svarīgi zināt, ka automašīna bija liela apvidus auto.
Pareiza vietniekvārda izvēle lietošanai ar neierobežojošu klauzulu var radīt neskaidrības. Gramatikas noteikumi nosaka, ka neierobežojošai klauzulai jāsākas ar vārdu “kurš”, ja vien klauzula neattiecas uz personu, un tādā gadījumā tai jāsākas ar vārdu “kurš”. Piemēram, “Šoferis, kurš ar savu apvidus auto brauca krietni virs atļautā ātruma, Anitu tā nobiedēja, ka viņa nolēca no ceļa malas un iebrauca grāvī.”
Atšķirībā no neierobežojošām klauzulām, ierobežojošas klauzulas ir nepieciešamas teikuma nozīmei. Ierobežojošām klauzulām, kas neapraksta personu, saskaņā ar angļu valodas gramatikas noteikumiem jāsākas ar vārdu ka. Ierobežojošas klauzulas piemērs ir šāds: “Automašīna, kas tik ļoti nobiedēja Anitu, ka viņa nolēca no ceļa malas, nesamazināja ātrumu.” Šim teikumam nav lielas jēgas, ja ierobežojošā klauzula tiek noņemta, jo tajā ir pārāk daudz svarīgas informācijas. Daudzi cilvēki izvēlas izmantot kuru, nevis to ierobežojošā klauzulā, un šis lietojums ir vispārpieņemts. Piemēram, “Mašīna, kas Anitu tā nobiedēja, ka viņa nolēca no ceļa malas, nesamazināja ātrumu.”
Neierobežojošie teikumi teikuma vidū ir jāpievieno ar diviem komatiem. Piemēram, “automašīnu, kas izrādījās nozagta, policija vēlāk atrada pamestu.” Vēl viens piemērs ir šāds: “Apbrīnojamā kārtā Anita, kuru tik tikko nesabojāja pārbaudījums, turpināja savu gaitu.”