Neigong — pazīstams arī kā nei kung, neigung vai nae gong — radās Ķīnā un attiecas uz elpošanas, meditācijas un garīgo vingrinājumu kopumu, kuru mērķis ir veicināt klusumu, relaksāciju un apzinātas kustības. Šī prakse ir vērsta uz elpas sasaisti ar kustību, ķermeņa kustības apziņas attīstīšanu un pilnīgas ķermeņa spriedzes atbrīvošanu. Lai gan starp neigong un cjigun kustībām ir līdzības, galvenā atšķirība ir tā, ka cjigun koncentrējas uz enerģijas darbu vai cji kultivēšanu, turpretim neigong tiek uzskatīts par iekšējo praksi, kas koncentrējas uz ķermeņa elastību.
Izplatīta neigong forma ir “zīda tīšana”, kas attiecas uz virkni spirālveida kustību, kuru mērķis ir atdarināt zirnekļa vērpšanas procesu. Šajos vingrinājumos tiek izmantots kāju svara maiņas maisījums ar ķermeņa griešanās kustību, kas sākas no rumpja un sniedzas uz āru līdz rokām. Šo kustību sākuma punkts rumpja lejasdaļā tiek saukts arī par dantianu, enerģētisko punktu, kas atrodas vēdera lejasdaļā starp ribu un diafragmu. Dantian var brīvi tulkot kā “eliksīra lauks”, un tiek uzskatīts, ka tas ir iekšējā spēka rezervuārs, kas nodrošina gan garīgo, gan fizisko līdzsvaru un stabilitāti.
Lai gan neigong pamatā ir relaksācija un smalkas kustības, plūstamības iegūšana ar šīm kustībām var kļūt par spēcīgu cīņas prasmi, un baguzahang un xingyiquan cīņas mākslas skolās bieži tiek mācīti daži neigong elpošanas un fokusa paņēmieni. Šīs prakses galvenā cīņas priekšrocība ir kavēšanās laika samazināšanās jeb laiks, kas paiet starp apzinātu vēlmi pārvietoties un ķermeņa faktisko kustību. Tiek uzskatīts, ka pieredzējušiem praktizētājiem ir ievērojami samazināts aizkaves laiks, kas palielina viņu spēju veikt sitienus vai izvairīties no tiem, ļauj mainīt cīņas paņēmienus ātrāk nekā pretiniekam un dod viņiem iespēju radīt lielu spēku no mazām kustībām.
Neigong dažreiz tiek salīdzināts ar Indijas jogas sistēmu, jo tiek uzskatīts, ka abas sistēmas iedarbojas gan uz ķermeni, gan uz iekšējo garu un rada līdzīgas priekšrocības. Fiziski neigong palielina locītavu kustīgumu un veicina pareizu izlīdzināšanu, un tiek uzskatīts, ka vingrinājumiem raksturīgās griešanās kustības detoksē orgānus. Tiek uzskatīts, ka šajā praksē nepieciešamā koncentrēšanās un pašapziņa rada dziļu ķermeņa funkciju izpratni, un ilgstoši praktizētāji apgalvo, ka viņi apzinās asinsriti, peristaltiku un smalkas muskuļu kustības, kā arī uzlabo mieru un iekšējo harmoniju.