Neirektomija ir operācijas veids, kurā ķirurgs noņem visu nervu vai tā daļu. Šī operācija parasti tiek uzskatīta par ekstrēmāku ārstēšanas pieeju, kas tiks izmantota tikai tad, ja citas ārstēšanas metodes nedarbojas, jo pastāv daži neirektomijas riski, kas var padarīt to bīstamu pacientam. Neiroķirurgs parasti veic šo procedūru, paļaujoties uz daudzu gadu pieredzi ar nervu sistēmu, lai veiktu delikāto darbu, kas saistīts ar nerva izņemšanu no ķermeņa.
Viens no biežākajiem neirektomijas iemesliem ir tas, ka pacientam ir hroniskas sāpes. Ja citas sāpju ārstēšanas metodes ir bijušas nesekmīgas, ķirurgs var noņemt nervu, kas raida sāpju signālus, tādējādi mazinot pacienta sāpes. Neirektomijas var izmantot arī citu sajūtu ārstēšanai, kas pacientam ir satraucoši vai satraucoši.
Visa nerva vai tā daļas noņemšanu var izmantot arī tādu apstākļu ārstēšanai kā piespiedu raustīšanās, apsārtums vai pārmērīga svīšana. Tā kā dažkārt tas var būt saistīts ar smalkajiem nerviem ap seju, ir nepieciešamas ļoti lielas prasmes un stabila roka, lai nodrošinātu, ka pareizais savienojums tiek pārrauts, nesabojājot apkārtējos nervus.
Pirms neirektomijas veikšanas ķirurgs var ieteikt veikt procedūru, lai īslaicīgi bloķētu signālus no nerva. Tas ļauj ķirurgam apstiprināt, kurš nervs ir atbildīgs par problēmu, un tas dod pacientam iespēju izjust, kāda varētu būt dzīve bez maņu ievades no šī nerva. Tas var arī atklāt, ka problēma, kas, domājams, slēpjas noteiktā nervā, atrodas citur, ko būtu labi zināt, pirms nervs tiek neatgriezeniski izņemts no ekspluatācijas.
Kad pacients pamostas no neirektomijas, viņam vai viņai nekavējoties jāatbrīvojas no stāvokļa, kas izraisīja neirektomijas procedūru. Tomēr pacientam var rasties arī nejutīgums un citi simptomi, piemēram, tirpšana vai apkārtējo nervu darbības traucējumi. Retos gadījumos rodas stāvoklis, ko sauc par celmu neiromu. Šajā gadījumā, lai gan nervs ir pazudis, pacientam rodas dedzinošas sāpes. Šim stāvoklim ir nozīme arī fantoma ekstremitāšu sindromā, ar kuru saskaras daži amputēti. Lai gan smadzenes ir ļoti pielāgojams orgāns, dažkārt tās var sajaukt ar būtiskām izmaiņām, kas var izraisīt neironu darbības traucējumus, kas izraisa sāpju sajūtu, ja sāpju nav.