Nepareiza uzteikšana ir situācija, kurā darbinieks tiek atlaists nelikumīgi. Ja atlaistais darbinieks var pierādīt, ka viņš ir nelikumīgi uzteikts, viņš var iesūdzēt darba devēju tiesā, kā arī valdība var uzlikt darba devējam naudas sodu atkarībā no apstākļiem un valsts. Ir svarīgi atšķirt nelikumīgu izbeigšanu tādā nozīmē, ka tiek pārkāpts likums, un tādā nozīmē, ka atlaišana šķiet negodīga vai nepareiza. Otrajā gadījumā tiesvedībai nav tiesiska pamata, lai arī cik sarūgtināts vai aizskarts darbinieks justos.
Likumi par nelikumīgu izbeigšanu pasaulē atšķiras. Parasti, lai uzskatītu par nelikumīgu izbeigšanu, atlaišanai ir jāpierāda skaidrs likuma pārkāpums. Piemēram, valstīs, kurās ir pretdiskriminācijas likumi, kāds, kurš tiek atlaists viņa vai viņas etniskās izcelsmes dēļ, var pierādīt nelikumīgu izbeigšanas prasību. Uzteikumi, ar kuriem tiek pārkāpti darba likumi, likumi par militāro dienestu un likumi par ģimenes atvaļinājumu, var būt arī nelikumīgi, tāpat kā atbildes atlaišana, ko izmanto trauksmes cēlēju sodīšanai, vai atlaišana, kas pārkāpj darba līgumus.
Daudzos reģionos ir tā sauktā “nodarbinātība pēc vēlēšanās”, kas nozīmē, ka darba devējs un darbinieks var jebkurā laikā izbeigt darba attiecības. Tomēr pat ar nodarbinātību pēc vēlēšanās ir gadījumi, kad darbiniekus var nelikumīgi atlaist, izņemot iepriekš minētos. Ja, piemēram, darba devējs pēc vēlēšanās piedāvā pabalstus cilvēkiem, kuri ir nodarbināti vairāk nekā vienu gadu, un atlaiž cilvēkus, lai izvairītos no šo pabalstu maksāšanas, to varētu uzskatīt par nelikumīgu darba attiecību pārtraukšanu.
Darbiniekiem, kuri tiek atlaisti starppersonu konfliktu rezultātā, parasti nav pamata pierādīt nelikumīgu darba attiecību pārtraukšanu, ja vien viņi nevar pierādīt, ka ar atlaišanu tika pārkāpts diskriminācijas likums. Tāpat ar darbiniekiem, kas atlaisti nolaidības vai līguma pārkāpuma dēļ. Pat ja darbiniekam ir aizdomas, ka apsūdzība ir izdomāta, lai radītu attaisnojumu atlaišanai, ja vien to nevar pierādīt, šim darbiniekam nav tiesību vērsties.
Gan darba devējiem, gan darbiniekiem ir jāapzinās savas tiesības. Kad tiek parakstīts darba līgums, abām pusēm ir jāvelta laiks, lai to izlasītu, un, ja punkti nav pilnībā izprasti, labāk ir uzdot jautājumus pirms parakstīšanas, nevis pēc tā. Arodbiedrību darbavietās var būt papildu aizsardzības līdzekļi, piemēram, pastiprinātu brīdinājumu sistēma, kas jāizsniedz, pirms darbinieku var likumīgi atlaist. Arī vietējiem nodarbinātības vai darba birojiem parasti ir informācija par nelikumīgu darba attiecību pārtraukšanu un darbinieku tiesībām, un dažas stundas pavadīt, lai iepazītos ar šo informāciju, var būt ļoti vērtīgi.