Nervu vadīšanas ātruma tests, bieži saīsināts kā NCV, mēra ātrumu, ar kādu elektriskais signāls pārvietojas pa nervu. To bieži izmanto, lai diagnosticētu nervu traucējumus vai ievainojumus. Testā tiek izmantoti elektrodi, līdzīgi tiem, ko izmanto elektrokardiogrammai, kas izdala vieglu elektrisko impulsu, kas savukārt stimulē nervu. Laiks, kas nepieciešams, lai elektriskais impulss pārvietotos no viena elektroda uz nākamo, norāda uz nervu vadīšanas ātrumu.
Bojāti nervi parasti vada signālus ar mazāku ātrumu un spēku nekā veseli nervi. Lai gan nervu ātrumu ietekmē izolējošais mielīna apvalks, lielāko daļu neiropātiju izraisa nervu šūnas aksona vai garās daļas bojājumi. Neparasti rezultāti parasti norāda uz nervu bojājumiem, piemēram, aksonopātiju vai aksona bojājumu; demielinizācija vai mielīna apvalka bojājums vai zudums; vai vadīšanas bloks. Nervu vadīšanas ātruma tests parasti var atšķirt aksona un mielīna bojājumus.
Ja cilvēkam rodas tirpšana, nejutīgums, sāpes, vājums vai citi simptomi, var pasūtīt nervu vadīšanas ātruma testu. Pārbaudi parasti veic neirologa kabinetā speciāli apmācīts tehniķis vai cits veselības aprūpes speciālists. Tā kā zemā ķermeņa temperatūra var palēnināt nervu vadīšanu, testa laikā ir jāuztur normāla temperatūra. Plāksteri, kas piestiprināti pie elektrodiem, tiek novietoti uz pacienta ādas dažādās vietās, un nervu stimulēšanai tiek ievadīta zemas intensitātes elektriskā strāva. Diskomforts parasti ir minimāls un izzūd, tiklīdz pārbaude ir pabeigta.
Pārbaudei bieži seko elektromiogramma, kas mēra elektrisko aktivitāti muskuļos, lai atklātu vai izslēgtu muskuļu traucējumus vai bojājumus. Elektromiogrammas laikā muskuļos dažādās vietās tiek ievietotas adatas, un pacients sarauj šos muskuļus. Šis tests var būt sāpīgs, un pēc tam pacientiem var rasties muskuļu sāpes.
Pamatojoties uz nervu vadīšanas testa rezultātiem, kā arī no elektromiogrammas iegūto informāciju, neirologs var diagnosticēt vai izslēgt dažādus traucējumus vai traumas. Jebkāda veida muguras smadzeņu traumas vai nervu sakņu saspiešana var izraisīt neparastus rezultātus. Citi traucējumi, kas saistīti ar nervu bojājumiem vai iznīcināšanu, ir alkohola vai diabētiskā neiropātija, karpālā kanāla sindroms un Guillain-Barre sindroms, kas ir autoimūna slimība, kas bieži izraisa paralīzi. Nervu vadīšanas ātruma testu var izmantot arī, lai diagnosticētu multiplo sklerozi, sēžas nerva disfunkciju, brahiālo pleksopātiju un difteriju. Tā kā tests mēra izdzīvojušo nervu šķiedru veiktspēju, iespējams, ka nervu bojājumi var pastāvēt un netiek atklāti. Turpmākai izmeklēšanai var izmantot papildu pārbaudes metodes vai citus diagnostikas rīkus.