Netiešā objekta vietniekvārds tiek izmantots, lai teikumā aizstātu lietvārdu netiešā objekta pozīcijā. Vietniekvārdi tiek lietoti teikumos dažādās pozīcijās, un lietvārdi, piemēram, “cilvēks” vai “vecāki”, tiek aizstāti ar “viņš” un “viņi”. Netiešais objekts teikumā ir frāze vai vārds, kas norāda, kam vai kur ir paredzēta darbība, kas tiek veikta ar tiešu objektu. Tādos teikumos kā “Es iemetu viņam savu grāmatu” vārds “viņš” ir netiešs objekta vietniekvārds, kas norāda personu, kurai tika mests tiešais objekts “mana grāmata”.
Pareiza netiešā objekta vietniekvārda lietošana ir diezgan vienkārša, taču tas prasa, lai angliski runājošais saprastu dažus gramatikas jēdzienus. Atšķirība starp lietvārdu un vietniekvārdu ir svarīga, jo lietvārdiem parasti nav objektīvu vai subjektīvu gadījumu. Lietvārdu, piemēram, “grāmata”, var izmantot vai nu kā teikuma priekšmetu “Šī grāmata ir liela”, vai arī kā objektu teikumam “Es nopirku šo grāmatu”. Pretstatā tam vietniekvārdiem ir dažādi gadījumi, kas tiek izmantoti atkarībā no tā, vai vietniekvārds ir teikuma objekts vai subjekts.
Subjektīvs vietniekvārds tiek izmantots, ja vietniekvārds aizstāj lietvārdu kā subjektu, piemēram, vārds “viņa” sadaļā “Viņa nopirka grāmatu”. Ja kā objekts tiek lietoti vietniekvārdi, tiek izmantots objektīvais gadījums, piemēram, “viņa” rakstā “Es viņu pazīstu” vai vārds “viņi” rakstā “Suns viņus nobiedēja”. Šajos piemēros izmantotie objektīvie vietniekvārdi ir tiešie objekti teikumos; vietniekvārdi ir objekts, uz kura tiek veikta teikuma darbība.
Vienkāršos teikumos bieži nav priekšmeta, piemēram, “es gulēju” vai tikai tiešs objekts, piemēram, “es iemetu savu grāmatu”. Kad darbība tiek veikta ar objektu, saistībā ar kādu vai kaut ko citu, tad bieži tiek izmantots netiešs objekts. Teikā “Es iemetu viņam savu grāmatu” vārds “es” ir teikuma priekšmets, un “metu” ir predikāts, kas norāda uz teikuma darbību. Netiešā objekta vietniekvārds teikumā “viņš” ir daļa no prepozīcijas frāzes “pie viņa”, kas ir pilnīgs netiešais objekts.
Līdzīgu netieša objekta vietniekvārda piemēru var atrast teikumā “Suns man iedeva bumbu”. Šajā teikumā “suns” ir teikuma priekšmets, un “deva” ir predikāts. “Es” tomēr nav tiešais objekts, jo teikuma darbība tiek veikta uz “bumbu”. Suns dod bumbu, tāpēc “bumba” ir tiešais objekts. Lai gan “es” seko predikātam, tas ir netiešs objekta vietniekvārds, nevis tiešais objekts.