Nominatīvais lietvārds ir vārds, kas tiek izmantots kā teikuma priekšmets un kas bieži atrodas šī teikuma sākumā. Šī ir viena no visizplatītākajām formām, kurā tiek atrasts lietvārds, un bieži tiek izmantota vienkārša forma. Nominatīvā lietvārdam parasti seko darbības vārds vai predikāts, kas kaut kādā veidā apraksta šī subjekta darbību vai stāvokli. To nevajadzētu jaukt ar nominatīvu predikātu, kas ir lietvārda gadījums, kad tas kaut kādā veidā apraksta vai komplimentē subjektu un parasti seko neintransitīvam darbības vārdam.
Parasti kādam, kurš studē valodu, ir diezgan vienkārši saprast nominatīvu lietvārdu, jo tas ir viens no visizplatītākajiem veidiem, kā cilvēki bieži lieto lietvārdus. Būtībā šis ir lietvārds, kas ir teikuma priekšmets, ko dažreiz sauc arī par subjektīvo gadījumu, lai gan daudzi gramatiķi to neizmanto. Vienkāršā teikumā, piemēram, “Vīrietis iemeta bumbu”, lietvārds “vīrietis” ir daļa no lietvārda frāzes “Vīrietis”, kas ir teikuma priekšmets. Tas nozīmē, ka “cilvēks” šajā gadījumā ir nominatīvs lietvārds.
Viens un tas pats vārds vienā teikumā var būt nominatīvs lietvārds, un citā teikumā to var izmantot citā gadījumā. Piemēram, ja kāds saka: “Mans kaķis uzlēca vīrietim”, vārds “cilvēks” vairs netiek lietots nominatīvā. Šajā teikumā “kaķis” ir lietvārds nominatīvā gadījumā, un “cilvēks” ir kļuvis par objektu. To sauc par lietvārda objektīvo vai akuzatīvo gadījumu.
Ir svarīgi, lai kāds, kurš studē gramatiku, saprastu, ka nominatīvu lietvārdu nevajadzētu jaukt ar nominatīvu predikātu. Tomēr lietvārdi var pieņemt šos abus gadījumus, kas var padarīt to atšķirību nedaudz sarežģītu. Nominatīvais predikāts jeb predikāta lietvārds ir gadījums, kad lietvārds seko neintransitīvam darbības vārdam un apraksta teikuma priekšmetu.
Intransitīvam darbības vārdam pēc tā nav nepieciešams objekts, lai teikumam būtu jēga; patiesībā tam nevar sekot objekts. Tādā teikumā kā “Es esmu skolotājs” vārds “esmu” ir nepārejošs darbības vārds, kam nevar sekot tiešs objekts. Tā vietā, lai “skolotājs” būtu priekšmets teikumā, tas ir kompliments, kas raksturo priekšmetu “es”. Tas nozīmē, ka “skolotājs” šajā teikumā ir nominatīvs predikāts, lai gan skolotājs ir nominatīvs lietvārds teikumā, piemēram, “Skolotājs runāja ātri”.