Nomods ir apzinātas nomodas periods, kas atvēlēts reliģiskām pārdomām, lūgšanām un citām garīgajām aktivitātēm. Daudzu kultūru reliģiskajos uzskatos ir sava veida modrības tradīcijas, kas liecina, ka ideja palikt nomodā, lai veiktu reliģiskus pasākumus, ir pievilcīga daudziem cilvēkiem neatkarīgi no viņu kultūras izcelsmes. Ideja par modrību ir pieņemta arī dažās kopienās, lai atsauktos uz jebkuru laika periodu, kas īpaši atvēlēts pārdomām un modrībai, neatkarīgi no tā, vai tas prasa palikt nomodā neparastos laikos.
Vārds “vigile” ir atvasināts no vidus angļu valodas modrības, kas nozīmē “garīgā vērošana”. Šis vārds savukārt cēlies no latīņu vārda “vigil”, kas nozīmē “nomodā”. Cilvēki ir bijuši nomodā reliģisku iemeslu dēļ gadsimtiem ilgi, kā to pierāda daudzi mākslas darbi un raksti, un modrības periodi joprojām ir svarīga daudzu reliģiju sastāvdaļa.
Daudzās kultūrās ir tradicionāls sēdēt nomodā pie mirušajiem, lai viņi nepaliktu vieni pirms apbedīšanas, kremēšanas vai jebkāda cita veida izvietošanas. Parasti mirušie tiek izlikti baznīcā vai mājas svinīgā telpā, un cilvēki var pārmaiņus sēdēt nomodā vai sēdēt kopā. Mirušo vigīliju laikā cilvēki var vērot klusu kontemplāciju vai arī lūgties, socializēties un runāt par mirušajiem. Šī tradīcija joprojām tiek ievērota daudzās kultūrās, un vigīlijas beigas iezīmē bēres.
Vigīlijas vēsturiski ir notikušas arī lielāko reliģisko svētku priekšvakarā. Austrumu pareizticīgie kristieši bieži ievēro šo tradīciju, lielo svētku priekšvakarā pulcējoties ārpus savām baznīcām, gaidot baznīcas atvēršanu pusnakts misei un svinībām, un daži cilvēki šādus vigīlijas ievēro arī mājās. Vigīlijas ir izmantotas arī, lai atlicinātu laiku pārdomām pirms kāda nozīmīga dzīves notikuma, piemēram, kāzām vai iestāšanās militārajā dienestā.
Dažās kultūrās modrības tiek izmantotas arī kā protesta veids un lai palielinātu sabiedrības izpratni. Cilvēki var sēdēt nomodā pēc netaisnīgas nāves, piemēram, signalizējot par savu neapmierinātību kopienai, un daudzas kopienas pulcējas uz sveču vakariem pēc traģēdijām, lai dotu cilvēkiem iespēju sazināties vienam ar otru. Lai gan šāda veida modrība nedaudz atšķiras no modrības tradicionālās reliģiskās izpratnē, daudzi cilvēki uzskata, ka šādas modrības ir ļoti vērtīgas, jo tās var sniegt izeju intensīvām emocijām.