Obligātā mediācija ir alternatīvas strīdu izšķiršanas veids, kurā dalībniekiem ir jāiziet mediācijas process pirms tiesas procesa vai tā vietā. Atšķirībā no brīvprātīgās starpniecības, obligāto starpniecību dažkārt var pieprasīt esošs līgums vai tiesnesis var noteikt rīkojumu. Atbalstītāji uzskata, ka obligāta mediācija var palīdzēt samazināt tiesas prāvu slodzi, ļaujot pusēm lietas izskatīšanas laikā atrisināt savas problēmas ar palīdzību, nevis paļauties uz tiesnesi, lai atrisinātu šo jautājumu. Tomēr gadījumos, kad puses ir patiesi pretējas, obligātā starpniecība var izvērsties par neko vairāk, kā tikai skatienu.
Tā kā starpniecība parasti ir daudz lētāka nekā tiesa, dažos līgumos ir klauzula, kas paredz, ka visiem strīdiem ir nepieciešama starpniecība vai cita veida alternatīva strīdu izšķiršana, piemēram, šķīrējtiesa. Tā kā starpniecības rezultātā netiek pieņemts juridiski saistošs lēmums, līgumi, kas nosaka procesu, parasti padara to par tradicionālās tiesas prāvas priekšteci. Savukārt obligātā šķīrējtiesa parasti tiek iekļauta līgumā kā alternatīva tiesai, jo tās rezultātā tiek pieņemts saistošs lēmums. Līgumi, kuros var būt noteikta starpniecība, ietver pirmslaulību līgumus, pakalpojumu līgumus un saimnieka un īrnieka līgumus.
Dažos reģionos tiesa var paturēt tiesības noteiktos gadījumos noteikt mediāciju. Ģimenes tiesību lietas, piemēram, laulības šķiršanas un aizgādības jautājumi, kā arī parādu problēmas un vienkāršas civilprasības, dažkārt ir tiesas noteiktas starpniecības mērķis. Procesu var pasūtīt, ja tiesnesis nolemj, ka dalībniekiem mēģinājums panākt savstarpēju lēmumu būs efektīvāk un lētāk. Lai šāda veida starpniecība darbotos, tiesnesim kopumā ir jānovērtē, vai puses spēj rīkoties labticīgi, lai panāktu risinājumu.
Starpniecībai ir dažas priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tā ir obligāta vai paša izvēlēta. Pirmkārt, procesu vada apmācīta, neitrāla trešā puse, kas var palīdzēt abām pusēm strādāt, lai panāktu taisnīgu vienošanos. Mediators var palīdzēt noturēt diskusijas mērķtiecīgi, kas var būt ļoti noderīgi strīdīgos gadījumos vai situācijās, kurās valda augstas emocijas. Turklāt obligātā starpniecība nodrošina lielāku privātumu nekā publiska tiesas prāva, jo starpniecības sesijas parasti notiek stingri konfidenciāli. Tas var novērst netīrās veļas publisku vēdināšanu tiesā, kas var būt ļoti svarīgi gadījumos, kad uz spēles ir likta personiskā vai profesionālā reputācija.
Dažām tiesām pievēršoties obligātajai mediācijai kā līdzeklim, lai racionalizētu juridisko procesu, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, vai mediācijā pieņemtie lēmumi ir izpildāmi. Ja puses izstrādā risinājumu mediācijā, tiesnesis var paļauties uz tām, lai izpildītu noteikumus, nevis pieņemtu galīgo tiesas spriedumu. Daži tiesību zinātnieki ierosina, ka vienošanās izlīgums, lai arī tas nav juridiski saistošs, būtu jāpadara pieņemams kā pierādījums turpmākā tiesas prāvā, ja viena puse atsakās ievērot līguma noteikumus.