Obligātie izdevumi ir valsts budžeta daļa, kurai ir noteiktas apropriācijas vai pilnvaras. Šos izdevumus parasti ir grūti samazināt, jo programmām katru gadu tiek pārnests viens un tas pats budžets. Valdības var atjaunot šos izdevumus, nepieņemot jaunus likumus, lai turpinātu finansēt projektus. Klasiskie obligāto izdevumu veidi ietver tiesību programmas, valsts veselības aprūpes sistēmas, valdības apdrošināšanas programmas, labklājības atbalstu un regulējošo aģentūru programmas. Dažos gadījumos valdības var katru gadu noteikt programmām pamata palielinājumu.
Valdības bieži strādā pie fondu tipa grāmatvedības sistēmas. Šis process ietver līdzekļus katra veida izdevumu programmai vai aģentūrai. Fondu uzskaite darbojas ar likumā noteiktajām obligāto izdevumu programmām. Katrs fonds saņem noteiktu kapitāla apjomu no ieņēmumiem, kas gūti no nodokļu ieņēmumiem. Valdības grāmatveži piesavinās līdzekļus, pamatojoties uz konkrētiem procentiem, kas atrodami budžetā, pamatojoties uz likumu. Bieži vien ir grūti samazināt obligātos izdevumus, jo pēc tam, kad valdība ir paredzējusi naudu dažādiem fondiem, naudu nevar tērēt citiem projektiem.
Pretēju obligāto izdevumu parasti sauc par diskrecionāriem izdevumiem. Daudzas valdības nogulda kapitālu no nodokļu ieņēmumiem vispārējā fondā. Likumdevēji, veidojot budžetu, var izmantot šos ienākumus pēc saviem ieskatiem. Valdības var samazināt diskrecionāros izdevumus, atmetot programmas no budžeta vai samazinot finansējumu. Tomēr tas bieži vien nav tālu, lai atrisinātu budžeta problēmas, jo diskrecionārie izdevumi veido daudz mazāku valsts budžetu nekā obligātie izdevumi. Tas ir tāpēc, ka lielākā daļa valstu un valdības struktūru vēlas, lai izdevumu programmas turpinātos uz visiem laikiem.
Lai samazinātu obligātos izdevumus, valdībām ir jāpieņem likumi vai jāizstrādā būtiskas reformas attiecībā uz esošo programmu finansēšanu. Šis process bieži vien ir sarežģīts, jo maz politiķu vēlas būt saistīti ar naudas atņemšanu labklājības saņēmējiem vai citiem valsts programmu labuma guvējiem. Dažos gadījumos var būt gandrīz neiespējami pilnībā atcelt likumu, kas ietver īpašus izdevumu mandātus. Process var ietvert vairākas izmaiņas vai atjauninājumus sākotnējā likumā, un šīs izmaiņas var izraisīt protestus un pat jebkādas tiesas prāvas pret ierosināto tiesību aktu. Paturot to prātā, likumdevējiem ir jāizlemj par labākajām metodēm izdevumu samazināšanai, kas var ietvert ievērojamu likuma daļu atcelšanu vai mēģinājumu pilnībā atcelt likumu, lai pilnībā apturētu izdevumus.