Orogenija (grieķu valodā “kalnu radīšana”) ir kalnu veidošanas notikums, ko izraisa ekstrēms vulkānisms (kā Dekānas slazdos) vai tektonisko plākšņu, lielu iežu plātņu, kas veido Zemes garozu, kustība. Plāksnes peld virs plastmasas, pārkarsētas mantijas, kas izgatavota no daļēji izkusis akmens. Materiālam mantijā cirkulējot, tektoniskās plāksnes lēnām pārvietojas virsū, radot dažādus kontinentālos izvietojumus desmitiem vai simtiem miljonu gadu.
Sākumā visa Zeme bija izkususi ar diezgan vienādu augstumu, līdz lieli segmenti un galu galā visa planēta atdzisa un kļuva cieta, sadaloties vairākās atšķirīgās plāksnēs. Pirms vairāk nekā trīs miljardiem gadu sākās pirmie zināmie oroģenēzes notikumi gan vulkānisma, gan plākšņu kustības dēļ. Okeāni šajā laikā jau pastāvēja, un, iespējams, tie veidojās tikai 100 miljonus gadu pēc pašas Zemes veidošanās.
Kopš 2008. gada ģeologu vidū valda zināma neizpratne par to, kurš kontinents bija pirmais. Daži apgalvo, ka oroģenēze radīja pirmo kontinentu, kas izveidojās pirms 3 miljardiem gadu un ko viņi sauc par Uru. Ur veido Āfrikas, Austrālijas, Indijas un Madagaskaras daļas, un tā būtu bijusi nedaudz mazāka nekā mūsdienu Austrālija. Citi saka, ka pirmais kontinents izveidojās pirms 3.3–3.6 miljardiem gadu, ko sauc par Vālbaru, ko šodien pārstāv Rietumaustrālijas un Dienvidāfrikas daļas. Neatkarīgi no tā, kurš bija pirmais kontinents, tad, kad tas veidojās, tas, iespējams, bija vienīgā Zemes garozas daļa, kas izvirzījās no ūdens virsmas. Simtiem miljonu gadu Zeme varēja būt pilnībā klāta ar ūdeni.
Pēc tam notika daudzi oroģenēzes notikumi, radot visus kontinentus un kalnus, ko mēs zinām šodien. Kontinentus veido vismazāk blīvie ieži Zemes garozā, tāpēc tie “peld” virsotnē. Orogenijas var precīzi datēt, jo visā pasaulē tiek veikta iežu radiometriskā datēšana, kā arī zināšanas par Zemes tektoniskajām plāksnēm un to atšķirīgajām robežām.
Ir zināmi desmitiem orogeniju. Viena no slavenākajām un atpazīstamākajām ir Himalaju oroģenēze, kas radusies aptuveni pirms 55 miljoniem gadu, kad Indijas subkontinents, virzoties uz ziemeļiem, sadūrās ar Eirāzijas plāksni. Šo divu plākšņu saspiešana kopā izraisīja lielu kalnu grēdu izveidošanos pie robežas, ko mūsdienās sauc par Himalajiem. Himalajos ietilpst Everests, augstākais kalns uz planētas.