Amerikas Savienotajās Valstīs padoms un piekrišana ir termins, ko lieto, lai aprakstītu Senāta lomu prezidenta pilnvaru ierobežošanā attiecībā uz iecelšanu un līgumiem. Piemēram, saskaņā ar ASV konstitūciju prezidenta nominācijas amatiem nestājas spēkā, ja tās neapstiprina Senāts, un līgumi nestājas spēkā, ja vien tos neapstiprina Senāts ar divām trešdaļām balsu. Padoms un piekrišana ir konstitucionālā pārbaužu un līdzsvara principa piemērs, jo tas ierobežo izpildvaras varu, pieprasot likumdošanas apstiprinājumu. Termins radās Anglijā, un to visbiežāk izmanto valdībās, kas ierobežo savas izpilddirektora pilnvaras.
Amerikas Savienotajās Valstīs konsultāciju un piekrišanas nodrošināšana tika pievienota Konstitūcijai kā kompromiss, lai saglabātu varas līdzsvaru starp likumdevēju un izpildvaru. Pēc Amerikas revolūcijas dibinātāji nevēlējās piešķirt izpilddirektoram pārāk daudz pilnvaru, jo kolonisti uzskatīja, ka viņi cieta karaļa Džordža III laikā. Konstitūcijai pievienotais padoma un piekrišanas jēdziens bija viens no pasākumiem, lai nodrošinātu, ka prezidenta vara tiek saglabāta līdzsvarā ar citām valdības atzariem.
Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas II pantā ir noteikts, ka tiek izmantots padoms un piekrišana. Senātam ir jāapspriežas un jāsniedz apstiprinājums par visiem parakstītajiem līgumiem un visām prezidenta iecelšanām. Šīs iecelšanas ietver tādus amatus kā kabineta locekļi, federālie tiesneši un vēstnieki. Prezidents vispirms izvirza kādu, pēc tam jāsaņem Senāta divu trešdaļu piekrišana, lai ieceltu kandidātu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka bez trīs piektdaļu Senāta atbalsta vīrs var bloķēt iecelšanu amatā.
Padomu un piekrišanas pilnvaras tika piešķirtas Senātam, jo tas tiek uzskatīts par ASV divpalātu likumdošanas nodaļas augšpalātu, kurā ietilpst arī Pārstāvju apakšpalāta. Prasības būt senatoram ir stingrākas, un senatori strādā arī ilgāk, tāpēc viņiem ir mazāka iespēja pakļauties sabiedrības viedoklim. Konstitūcijas veidotāji domāja, ka tādēļ senatori varētu kalpot kā resursi, pie kuriem prezidents varētu lūgt padomu.
Termins padoms un piekrišana ir atrodams arī Amerikas Savienoto Valstu štatu konstitūcijās. Tās lietojums ir līdzīgs ASV konstitūcijā lietotajam, jo tas nosaka, ka štata izpilddirektoram, gubernatoram, pirms izvirzīto personu iecelšanas ir jāapstiprina štata senāts. Štatu gubernatori ieceļ kabineta locekļus, departamentu vadītājus un dažos gadījumos valsts tiesnešus.
Padomu un piekrišanas izmantošana Amerikas Savienotajās Valstīs laika gaitā ir attīstījusies. Džordžs Vašingtons uzskatīja, ka padoms pirms nominēšanas nav obligāts. Mūsdienu prezidenti parasti publiski nepaziņo par savām kandidatūrām federālajiem tiesnešiem vai citiem amatiem pirms privātas tikšanās ar senatoriem. Senāta ieteikumi tiek īstenoti arī veidojot līgumus, aicinot senatorus vai nu piedalīties sarunās, vai arī novērot sarunas.