Starpposma dividendes ir daļējs dividenžu maksājums, kas tiek izsniegts akcionāriem pēc uzņēmuma direktoru padomes ieskatiem. Šāda veida dividendes bieži tiek pagarinātas pēc uzņēmuma grāmatvedības uzskaites starpposma vai gada vidus audita. Direktori parasti novērtē biznesa progresu gada pirmajā pusē un izsniedz nedaudz konservatīvas daļējas dividendes, pamatojoties uz viņu prognozēm par uzņēmuma darbību atlikušajā biznesa gada daļā. Vairumā gadījumu starpposma dividendes ir mazākas par galīgo dividendi, kas tiek izsniegta, kad ir pabeigta un pieņemta uzņēmējdarbības gada galīgā grāmatvedība.
Starpposma dividenžu izsniegšana ir izplatīta vairākās pasaules valstīs. Akcionāri, kuriem ir ieguldījumi Apvienotajā Karalistē bāzētajos uzņēmumos, šāda veida daļēju dividenžu izmaksu bieži vien saņem īsi pēc tam, kad beidzies biznesa gada otrais ceturksnis un ir notikusi finanšu uzskaite. Citās valstīs uzņēmumi var vai nevar nodrošināt akcionāriem dividenžu maksājumus gada vidū atkarībā no valsts tirdzniecības noteikumiem, kas var tikt piemēroti, un noteikumiem, kas atrodami uzņēmumu statūtos, kas attiecas uz akciju emisiju un akciju dividendēm.
Valstīs, kur starpposma dividendes ir samērā izplatītas, direktori parasti novērtē uzņēmuma finanšu iznākumu gada pirmajā pusē, izmantojot datus, kas tika savākti gada vidus auditā. Šī informācija tiek ņemta vērā kopā ar korporācijas prognozēto darbību atlikušajā uzņēmējdarbības gadā. Tajā brīdī direktori noteiks, kāda, viņuprāt, ir taisnīga starpposma dividenžu summa sadalei.
Ir svarīgi atzīmēt, ka starpposma dividenžu summas noteikšanas process nav balstīts tikai uz uzņēmuma jaunākajiem rezultātiem. Uzņēmuma darbinieki reti pieņem, ka darbības rādītāji otrajā pusgadā būs vienādi ar pirmajā pusgadā sasniegtajiem rādītājiem. Biežāk direktori pieņems, ka atlikušie divi gada ceturkšņi, iespējams, varētu radīt mazāku atdevi, un pieļauj šādu iespēju, aprēķinot starpposma dividenžu summu. Tas nozīmē, ka direktori var konservatīvi pagarināt gada vidus dividendes, kas sastāda trīsdesmit vai četrdesmit procentus no dividendēm, kuras ir paredzēts izmaksāt pēc finanšu gada beigām. Šādi rīkojoties, uzņēmums tiek pasargāts no iespējamās ieņēmumu lejupslīdes vai citiem notikumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt emitēto akciju atdevi.