Metafora ir literāra ierīce, kurā kaut kas, vai tas būtu objekts vai kaut kas abstraktāks, tiek uzskatīts par kaut ko citu. Izvērstā metaforā, kas pazīstama arī kā iedomība, šis salīdzinājums konkrētajā literatūras darbā tiek turpināts ilgu laiku. Dažos gadījumos paplašinātā metafora tiks izmantota vienā teikumā vai rindkopā, savukārt citos gadījumos tā tiek turpināta visā skaņdarbā. Metaforas liek lasītājam paskatīties uz konkrēto tēmu savādāk. Dažos gadījumos abstraktam jēdzienam tiek sniegts konkrēts attēlojums, savukārt citos gadījumos kaut kas konkrēts tiek pielīdzināts kaut kam dziļākam un abstraktākam.
Lai gan ir daudz dažādu veidu, kā izveidot paplašinātu metaforu, daudzi rakstnieki sāk ar vienu galveno salīdzinājumu, pirms apspriež, kā citas idejas iekļaujas šajā salīdzinājumā. Galvenā ideja paplašinātā metaforā varētu, piemēram, salīdzināt cilvēku ar koku. Turpmāka diskusija varētu piešķirt konkrētāku metaforisku nozīmi koka zariem, stumbram, saknei un citiem koka elementiem. Parasta metafora var beigties pēc cilvēka salīdzināšanas ar koku, taču iedomībai ir jāpaplašina salīdzinājums. Efektīva paplašināta metafora var ievērojami precizēt idejas, ko rakstnieks vēlas komunicēt, savukārt slikta metafora var vienkārši mulsināt lasītāju, ieviešot pārāk daudz jaunu salīdzinājumu.
Rakstnieks var izmantot paplašinātu metaforu daudzos dažādos veidos. Dažos gadījumos viss stāsts tiks izstāstīts metaforiski, bieži vien, lai ilustrētu kādu punktu vai mācītu kādu morālo mācību. Citos gadījumos šādas metaforas tiek izmantotas tikai, lai dziļāk aprakstītu vienu konkrētu darbību, objektu vai tēlu. Metaforas, paplašinātas un citas, parasti tiek izmantotas visu veidu literatūrā, bet īpaši izplatītas dzejā un daiļliteratūrā. Piemēram, veseli dzejoļi, kuru pamatā ir viena metafora, ir diezgan izplatīti.
Paplašinātas metaforas var efektīvi izmantot dažādu iemeslu dēļ. Daudzos gadījumos tos vienkārši izmanto kā apraksta līdzekli, ja ar konkrētiem terminiem nepietiek vai kad rakstnieks vēlas skaņdarbam piešķirt retorisku uzplaukumu. Literāro paņēmienu parasti izmanto arī filozofiskajā un politiskajā rakstniecībā. Daudzos gadījumos šādos priekšmetos aplūkotos jēdzienus var būt ārkārtīgi grūti aptvert bez apraksta, kas balstīts uz izplatītākām idejām, tāpēc precizēšanai jāizmanto metaforas. Metaforas dažreiz pat tiek izmantotas zinātnē, jo dažas ķīmijas, fizikas un bioloģijas tēmas var vieglāk izskaidrot ar viegli vizualizētām parādībām, nevis ar precīzu faktisko procesu aprakstu.