Atšķirība starp metaforu un simbolu ir tāda, ka metafora ir tieša vienas idejas vai objekta aizstāšana ar citu, savukārt simbols tiek izmantots, lai norādītu uz kaut ko citu. Metaforas maina savas virsmas nozīmes, bet iekšējā nozīme ir nemainīga. Simbolu virsmas nozīme ir mazāk svarīga nekā iekšējā nozīme.
Metaforu un simbolu var iekļaut daudzos mākslas un literatūras veidos. Atšķirība starp tiem ir tāda, ka simboli netiek izmantoti retorikā vai diskursā, turpretim metaforas tiek izmantotas. Retorikā metaforas parasti tiek izmantotas kā stāsts vai kā izvērsta anekdote. Tie tiek izmantoti, lai sniegtu piemēru tam, ko runātājs vai rakstnieks mēģina pateikt.
Metaforas ir nepārtrauktas un var veidot stāstījuma daļas. Gara metafora ir pazīstama vai nu kā paplašināta metafora, vai kā alegorija. Filmās, dzejoļos un romānos var būt ietverti simboli, bet kā stāstījuma līdzeklis tiek izmantotas tikai metaforas. Dažkārt veselas filmas, dzejoļi un romāni ir metaforas, piemēram, “Dzīvnieku ferma”, kas ir alegorija par boļševiku revolūciju Krievijā.
Viena atšķirība starp metaforām un simboliem ir tā, ka simboli ir kodolīgāki. Simbols var būt viena persona vai objekts, un to var ievietot lielākā daļā vai stāstījumā. Īsas metaforas, kurās ir līdzīgi vārdu aizstāšanas gadījumi, nav metaforas vai simboli. To piemēri ir metonīmija un kenningi, kur vārdi tiek aizstāti ar citiem, kam ir tāda pati pamatnozīme.
Karls Jungs uzskatīja, ka zīmes un simboli ir nošķirti. Viņa idejas par simboliem ir saistītas ar viņa idejām par arhetipiem. Jungam Kristus ir sevis simbols. Šajā ziņā simboli ir kulturāli specifiski, bet arī dziļi personiski. Simbolos ietvertās nozīmes ir ielikuši cilvēki.
Atšķirības starp metaforu un simbolu mākslā tiek demonstrētas, salīdzinot gleznu pāri. Sandro Botičelli gleznoja “La Primavera” 1482. gadā, savukārt Hanss Holbeins jaunākais gleznoja “Vēstniekus” 1533. gadā. “La Primavera” šķietami ir par pavasari, izmantojot mitoloģiskas būtnes. No otras puses, “Vēstnieki” ir par Žana de Dintevila un Žorža de Selve tikšanos.
Virspusē “La Primavera” paredz līdzīgus mitoloģisko figūru aizstājējus ar pavasari. Tas var arī atsaukties uz idejām par visas pasaules un Ēdenes dārza ziedēšanu. Citi, piemēram, Marsilio Fičīno, uzskata to par neoplatoniskās mīlestības metaforu. Atšķirība starp metaforu un simbolu šeit ir tāda, ka visa glezna ir viena metafora vai alegorija.
“Vēstnieki” izmanto simbolus, lai sniegtu papildu informāciju par figūrām un viņu tikšanās stāstu. Tas nemēģina izstāstīt otru stāstu, bet gan sniegt papildu informāciju. Piemēram, lautas, kas atrodas blakus Žorža de Selves ceļgalam, ir miera simbols, bet aukla ir pārrauta, lai simbolizētu nesaskaņas.