Alegorija ir stāstījums, kurā kāds komponents, piemēram, varonis vai vide, reprezentē noteiktu vērtību vai pamatā esošo ideju. Metafora ir runas figūra, kurā nepazīstams subjekts tiek aprakstīts, izmantojot pazīstama subjekta atribūtu. Gan alegorija, gan metafora lieliski izmanto arī simbolus. Lai gan alegorija un metafora bieži tiek lietotas savstarpēji aizstājamas, tās nav stingri viena un tā pati.
Alegorijai un metaforai ir būtiskas līdzības, tāpēc daudzi cilvēki bieži sajauc vienu ar otru. Abas ir literāras ierīces, kurās tiek izmantota retorika. Kopumā alegoriju precīzāk var uzskatīt par metaforas paplašinātu formu. Metafora attiecas tikai uz vienu ideju vai simbolu, un parasti tā sastāv no vienas frāzes vai teikuma, savukārt alegorija stāsta par pilnīgu stāstu, kas sastāv no dažādiem simboliem, kas saistīti viens ar otru. Viljama Lenglenda Piers Plowman un Nataniela Hotorna Jaunais Gudmens Brauns ir alegoriju piemēri, savukārt Viljama Šekspīra lugas un Džona Dona dzejoļi ir bagāti ar metaforām.
Alegorijas un metaforas dažādu sastāvdaļu apgūšana palīdzēs cilvēkiem saprast atšķirību starp tām. Metafora ir runas figūra, tāpat kā līdzība. Metaforas un līdzības ir gandrīz vienādas, izņemot to, ka līdzības veido salīdzinājumus, izmantojot vārdu “patīk” vai “kā”. Piemēram, “viņas smaids bija kā saules gaisma, kas apspīdēja mani” ir līdzinājums, savukārt “viņas smaids bija saules gaisma, kas apspīdēja mani” ir metafora.
Izmantojot metaforu “viņas smaids bija saules gaisma, kas apspīdēja mani”, tenors jeb nepazīstams temats ir sievietes smaids, kas, iespējams, ir kaut kas tāds, kas citam cilvēkam vēl nav jāredz. Lai otram cilvēkam būtu vieglāk vizualizēt sievietes smaidu, salīdzinājumam tiek izmantots pazīstams objekts vai transportlīdzeklis. Rakstnieks pieņem, ka transportlīdzeklis, ko viņš vai viņa izmanto, ir pazīstams visiem. Kad rakstnieks nepareizi izvēlas transportlīdzekli, metaforai nav jēgas.
Alegorijas bieži sajauc ar līdzībām un pasakām. Lai gan visiem ir līdzīgas funkcijas un komponenti, galvenā atšķirība ir to motīvos un simbolu lietojumā. Līdzībām un pasakām parasti ir viena tēma vai mācība, un visi tajās izmantotie simboli ir saistīti ar sniegto stundu. Alegorijām var būt vairāk nekā viena mācība.