Paralēlisms ir prakse, ko izmanto runātāji vai rakstnieki, lai līdzīgi strukturētu līdzīgus teikumus, frāzes, vārdus un teikumus savā prozā vai runā. Tas ļauj runātājam vai rakstniekam saglabāt konsekvenci savā darbā, nodrošinot vienmērīgāku plūsmu. Turklāt tas var palīdzēt padarīt runu vai rakstu daudz pārliecinošāku, jo tas atkārtojas. Ja runātāji vai rakstītāji savieno vairākas konstrukcijas, kas pēc būtības varētu būt paralēlas, bet tām ir dažādas formas, to sauc par kļūdainu paralēlismu.
Ja kāds raksta prozu, viņš vai viņa var piesaistīt lasītāju ar vārdu spēku lapā. Tāpat publiski runātāji mēģina iegūt vēlamo reakciju no saviem klausītājiem, saliekot savus vārdus tā, lai viņu doma būtu izteikta un skaidra. Runa vai proza, kas ir nesadalīta un smagnēja, tikai novērsīs klausītāju un lasītāju uzmanību no paredzētā efekta. Tā rezultātā vienmēr ir lietderīgi garā runā vai jebkurā garā prozas gabalā izkaisīt paralēlisma piemērus.
Teikumā paralēlisms var rasties jebkurā laikā, kad tiek atkārtota noteikta konstrukcija. Piemēram, var atkārtot līdzīgas frāzes, piemēram, teikumā: “Suns ieskrēja istabā, dārzā un mūsu sirdīs”. Tas var notikt arī tad, ja atkārtojas divas vai vairākas līdzīgi ierāmētas klauzulas, piemēram, teikumā: “Kad bija nepieciešams, kas bija vajadzīgs, es biju gatavs to darīt.”
Ir gadījumi, kad šīs tehnikas iespēja pastāv, bet rakstnieki un runātāji to neatpazīst. Kad tas notiek, to sauc par kļūdainu paralēlismu. Iedomājieties runātāju, kurš saka: “Es to varu paveikt, smagi strādājot, daudz vēlos vakaros un pieliekot papildu pūles.” Šī teikuma pārveidošana var palīdzēt panākt lielāku saskaņotību. Runātājs varētu teikt: “Es to varu paveikt, smagi strādājot, kavējoties un pieliekot papildu pūles.”
Paralēlitāti var panākt arī garākā prozā vai retorikā, secīgi sakraujot līdzīgas struktūras teikumus vienu virs otra. Šis paņēmiens var ne tikai pievērst uzmanību darba būtībai, bet arī piesaistīt paredzēto auditoriju. Ikreiz, kad tiek izmantota šī metode, visu līdzīgo konstrukciju spēks palielinās, līdz tas sasniedz spēcīgu kulmināciju ar pēdējo daļu. Papildus vienotības iegūšanai rakstnieks vai runātājs var arī iegūt ietekmi.