“Pārdošana uz vienu akciju”, dažreiz saukta arī par “ieņēmumiem uz akciju”, ir finanšu termins, ko korporatīvajā pasaulē izmanto, lai aprakstītu attiecības starp uzņēmuma gada pārdošanas rādītājiem un tā apgrozībā esošajām akciju daļām. Pārdošanas uz vienu akciju aprēķināšana parasti ir tikpat vienkārša kā kopējo gada pārdošanas vai ieņēmumu sadale ar sabiedrības locekļiem piederošo akciju skaitu. Rezultāts būtībā ir summa, par kādu akciju akciju vērtība gada laikā ir palielinājusies, lai gan aprēķins ir vērtīgs daudz vairāk nekā tikai investoriem. Pārdošana uz vienu akciju nozares vai ekonomikas mērogā bieži ir instruments, ko analītiķi izmanto, lai prognozētu tirgus tendences, stiprās un vājās puses.
Daudzi uzņēmumi pārdod akcijas, lai piesaistītu naudu, it īpaši, kad tie pirmo reizi uzsāk savu darbību. Akcijas ir atsevišķas īpašumtiesību daļas. Vadītājiem parasti ir pienākums informēt akcionārus par uzņēmuma darbību. Viens no veidiem, kā novērtēt veiktspēju, ir aprēķināt pārdošanas apjomu uz vienu akciju.
Uzņēmuma pārdošanas uz vienu akciju vērtības noteikšana sākas ar bruto pārdošanas vai nopelnīto ieņēmumu novērtējumu. Šis skaitlis parasti tiek ņemts neapstrādāts un netiek koriģēts, lai ņemtu vērā darbības izdevumus vai ieguldījumu zaudējumus. Tas ir tikai pārdošanas skaitļi.
Pēc tam kopējais pārdošanas apjoms tiek dalīts ar kopējo apgrozībā esošo akciju skaitu. Vairumā gadījumu galvenā ideja ir noskaidrot, kā uzņēmums darbojas saistībā ar tā klātbūtni akciju tirgū. Uzņēmumiem ar daudzām apgrozībā esošajām akcijām parasti ir jāpelna vairāk par akciju, lai iegūtu augstu vietu, nekā uzņēmumam ar mazāk akciju. Šajā ziņā pārdošanas uz vienu akciju aprēķins īsti neatspoguļo kopējo rentabilitāti. Tas drīzāk norāda, cik veiksmīgi uzņēmums izmantoja jau esošos resursus.
Pārdošanas apjoms uz vienu akciju vienmēr tiek attēlots kā viens skaitlis un parasti tiek ziņots katru gadu. Tas ir noderīgs rādītājs akcionāriem, jo tas atspoguļo to, cik daudz viņu līdzdalības vērtība ir palielinājusies fiskālā gada laikā. Jo ienesīgāks ir uzņēmums, jo lielāka ir īpašumtiesību vērtība tajā. Ieņēmumus uz akciju parasti izmanto arī finanšu nozarē, lai ierindotu galvenos spēlētājus un uzņēmumu smagsvarus.
Vairākas dažādas grāmatvedības un tirgus analītiķu firmas publicē korporatīvās darbības apkopojumus, pamatojoties uz ieņēmumiem uz vienu akciju. Dažreiz tas tiek darīts kā plašs ekonomiskās veselības rādītājs visā pasaulē, salīdzinot un pretstatējot visus uzņēmumus noteiktā lielumā noteiktā valstī vai apvidū un attēlojot progresu gan pašreizējā, gan vairāku gadu garumā. Citreiz uzņēmumi tiek sarindoti tikai salīdzinājumā ar citiem salīdzināmās nozaru grupās, lai ranžētu konkurentus. Attiecības, kas balstītas uz pārdošanu un akcijām, bieži vien skaļi runā par vairākiem svarīgiem fiskāliem etaloniem. Tomēr neviens skaitlis nevar sniegt pilnīgi precīzu priekšstatu par panākumiem vai neveiksmēm.
Uzņēmumi dažkārt var censties palielināt savus ieņēmumus uz vienu akciju noteiktā periodā, mainot pārdošanas apjomu vai uzkrājot atlikumus no viena gada uz nākamo. Tas parasti ir mēģinājums izveidot vairāk svērto vidējo. Kamēr pārdošana ir likumīga, šāds aprēķins bieži ir atļauts, lai gan šī prakse parasti tiek noraidīta. Analītiķi parasti meklē patiesu gada pārdošanas apjomu novērtējumu, nevis to, cik labi korporatīvie grāmatveži spēj manipulēt ar grāmatām un aizsargāt aktīvus gadu no gada. Pārskats par pārdošanu par akciju ir tikpat precīzs kā tajā iekļautie skaitļi.