Pars reticulata ir viena no divām vidussmadzeņu struktūras sekcijām, ko sauc par substantia nigra. Šī struktūra ir viens no četriem kodoliem, kas veido bazālo gangliju sistēmu, smadzeņu struktūru, kas ir atbildīga par tādām funkcijām kā darbības izvēle un tiekšanās pēc atlīdzības. Substantia nigra pars reticulata veicina galvas un acu kustību kontroli un darbojas kā bazālo gangliju apstrādes centrs.
Otra melnās vielas daļa ir pars compacta, kas saņem informāciju no citiem bazālo gangliju reģioniem un nosūta informāciju atpakaļ. Pars reticulata, gluži pretēji, saņem arī ievadi, bet sūta signālus ārpus bazālajiem ganglijiem, tāpēc tas var kontrolēt galvu un acis. Pars compacta ir vairāk zināms melnās vielas aspekts, jo tas ir saistīts ar dopamīna ražošanu, epilepsiju, horeju un Parkinsona slimību, un daži pētnieki uzskata, ka šī smadzeņu daļa var būt saistīta arī ar šizofrēniju.
Pars reticulata disfunkcija saasina Parkinsona slimību, veicinot sporādiskas galvas un acu kustības, kas ir šī stāvokļa simptomātiskas. Tas var arī veicināt tādas spastiskas kustības, kas raksturīgas epileptiķiem, jo normāli funkcionējošam pars reticulata ir nozīme krampju mazināšanā. Struktūra galvenokārt sastāv no spontāni aizdedzinošiem gamma aminosviestskābes (GABA) neirotransmiteriem, kas ir saistīti ar kustību kavēšanu. Tas ļauj cilvēkam sēdēt mierīgi vai rādīt ekrānu, tam nepieskaroties. Spēja manipulēt ar šo neirotransmiteru iedarbināšanu epilepsijas slimniekiem var novest pie lēkmju nomākšanas metodes.
Anatomiski runājot, pars reticulata neironi aizņem lielāku platību nekā tie, kas atrodas pars compacta, padarot to par lielāko melnās vielas daļu. Pars compacta neironiem ir kokiem līdzīgas struktūras, ko sauc par dendritiem, kas veido savienojumus ar pars reticulata, norādot, ka abām zonām ir zināma ietekme uz dopamīna ražošanu. Pars reticulata ir plašāks savienojums ar smadzeņu zonām, kurām ir spēcīga inhibējoša kontrole pār fiziskām kustībām, nekā jebkurai citai bazālo gangliju daļai. Tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts arī ar smadzeņu daļām, kas kontrolē uzvedības aspektus.
GABA neirotransmiteru jeb GABAerģisko neironu ražošana ir svarīga pars reticulata funkcija, kas ir kopīga ar pars lateralis. GABA nomāc hiperaktīvu neironu aktivitāti nervu sistēmā un tieši veicina muskuļu tonusa regulēšanu cilvēkiem. Tā ir GABA ražošana, kas ļauj pars reticulata palīdzēt motora kontroles regulēšanā, nodrošinot kustību kavēšanu.