Kas ir GABA-A receptori?

Miegainība, trauksmes mazināšanās, muskuļu atslābums, krampju apturēšana un atmiņas traucējumi ir visai atšķirīgas parādības, bet visas nāk no viena un tā paša receptora. Skaidrojums ir tajā, ka receptoru sastāvs dažādos smadzeņu apgabalos atšķiras. Eksperimentāli dati norāda, ka nomierinošā un miegu izraisošā iedarbība lielā mērā saistīta ar vienu alfa apakšvienības paveidu, bet trauksmi mazinošā, ar citiem. Tieši uz šīs idejas balstās mēģinājumi radīt zāles, kas mazinātu trauksmi, neizraisot miegainību.

Līdz ar to ir saprotams arī, kāpēc šo receptoru ietekmējošas vielas nedrīkst savstarpēji summēt. Alkohols, nomierinošie līdzekļi un miega līdzekļi darbojas ar to pašu kanālu, tikai katrs no savas puses. Kopā lietoti, tie bremzē ne tikai trauksmi, bet arī elpošanas centru smadzeņu stumbrā, un tieši šī summēšanās, nevis kāda atsevišķa viela, ir biežs smagu saindēšanās gadījumu cēlonis.

Ilgstoši lietojot GABA-A receptoru pastiprinošas vielas, smadzenes pielāgojas: receptoru atbilde vājinās un daļa tiek no membrānas ievilkta šūnā. Iedarbība mazinās, un, lai sasniegtu to pašu efektu, vajag vairāk. Kad viela tiek pēkšņi atņemta, bremze pazūd, bet pielāgošanās paliek, un rodas atcelšanas stāvoklis ar trauksmi, bezmiegu, trīci, sirdsklauvēm un smagos gadījumos krampjiem. Tāpēc ilgstoši lietotu nomierinošo vai miega līdzekļu pārtraukšana ir jāplāno kopā ar ārstu, nevis jāizdara pašam vienā dienā.

Tas pats mehānisms izskaidro vienu no neatliekamās medicīnas pamatlikumiem. Ilgstošas krampju lēkmes laikā GABA-A receptori no sinapses membrānas tiek pakāpeniski ievilkti šūnā, un zāles, kas caur tiem darbojas, kļūst arvien mazāk iedarbīgas. Tieši tāpēc krampju lēkmes ārstēšana ir jāsāk pēc iespējas agrāk: tas pats līdzeklis, dots vēlāk, strādā sliktāk. Nekavējoties jāzvana 113, ja krampju lēkme ilgst vairāk par dažām minūtēm, ja tā atkārtojas, neatgūstot apziņu, vai ja lēkme notikusi pirmo reizi mūžā.

Pirmkārt, GABA-A nav GABA-B. Abi reaģē uz to pašu mediatoru, bet GABA-A ir pats kanāls un nostrādā milisekundēs, savukārt GABA-B darbojas caur G olbaltumvielu, lēni un ilgstoši, un uz benzodiazepīniem nereaģē. Zāles pret spasticitāti, kas iedarbojas caur GABA-B, tāpēc nav nomierinošo līdzekļu radinieki, lai gan abi saistīti ar GABA.

Otrkārt, GABA-A saistīšanās vieta nav viena. Bieži iztēlojas, ka visas šīs vielas cīnās par to pašu kabatu. Patiesībā GABA, benzodiazepīniem, barbiturātiem un neirosteroīdiem ir katram sava vieta uz tā paša receptora, un tāpēc tie nevis izstumj cits citu, bet summējas. Un treškārt, uztura bagātinātājos pārdotā GABA nav tas pats, kas GABA smadzeņu sinapsē: asinīs uzņemta, tā ļoti ierobežoti šķērso asins un smadzeņu barjeru, tāpēc to nevar pielīdzināt vielai, kas darbojas uz vietas nervu šūnās.

Retāk pieminēts, bet praktiski svarīgs fakts ir tas, ka GABA-A receptoru spēcīgi ietekmē paša organisma steroīdi. Progesterona vielmaiņas produkts allopregnanolons ir viens no stiprākajiem šī receptora pastiprinātājiem, un tā līmenis dabiski mainās menstruālā cikla laikā, grūtniecībā un strauji krītas pēc dzemdībām.

Tas piedāvā skaidrojumu, kāpēc garastāvoklis, trauksmes līmenis un miega kvalitāte dažām sievietēm regulāri mainās noteiktās cikla dienās, un kāpēc pēcdzemdību periodā šīs izmaiņas var būt izteiktas. Tas nav vienīgais iemesls un nenozīmē, ka viss izskaidrojams ar hormoniem, bet tas parāda: bremzēšanas sistēma nav nemainīga konstante, tā ir kustīga un pakļauta ķermeņa pašu ritmiem. Ja pēc dzemdībām nomāktība, trauksme vai bezmiegs turpinās ilgāk par divām nedēļām vai traucē rūpēties par sevi un bērnu, tas ir iemesls vērsties pie ārsta.