Pārtikas zīmogu programma ir ASV federālās valdības izveidota programma, lai nodrošinātu pārtiku cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Pārtikas kartes tiek izmantotas kopš 1939. gada, un tās izveidoja bijušais lauksaimniecības sekretārs Henrijs Volless. Sākumā tos izmantoja, lai ļautu iepirkt saimniecības pārpalikumus, kas citādi nonāktu atkritumos. Programma ilga līdz 1943. gadam, kad pārpalikums vairs nebija problēma. Pēc tam tika izveidota cita ēdināšanas programma.
Pārtikas talonus izplata divos pamatveidos: kā kuponus bukletā vai kā elektroniskā pabalstu pārskaitījuma (EBT) kartes. Abus var izmantot lielākajā daļā lielveikalu un pārtikas veikalu, kā arī iegādāties dažus gatavus ēdienus, piemēram, aukstās sviestmaizes, ja vien tos ēd līdzņemšanai, nevis restorāna stilā. Tos var izmantot arī sēklu iegādei sakņu dārza izveidei. Līdz ar tiem var iegādāties arī uztura bagātinātājus un lielāko daļu zīdaiņu maisījumu. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nevar gatavot, pārtikas talonus var izmantot arī pārtikas iegādei no piegādes dienestiem, kas apkalpo trūcīgos un invalīdus. Tos nevar izmantot, lai iegādātos mājsaimniecības preces, piemēram, tīrīšanas līdzekļus, zobu pastu vai ziepes.
Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departamenta datiem, apmēram 55% mājsaimniecību, kuras izmanto pārtikas talonus, ir bērni, un tikai 9% ir cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem. Lielākā daļa cilvēku, kas tos saņem, ir baltie (41%), un mazie. procentuāli ir indiāņi (2%). Lai gan ikviens var pieteikties, pabalsti attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri ir ASV pilsoņi vai likumīgi iedzīvotāji.
Lai pretendētu uz pārtikas taloniem, visiem cilvēkiem, kas vecāki par 18 gadiem, ir jāreģistrējas darbam un jābūt gatavam piedalīties darba/mācību apmācību programmā. Cilvēkiem, kuri šobrīd strādā, joprojām ir iespēja pieteikties, ja viņu ienākumi katru mēnesi ir zem noteiktas summas uz vienu personu; mājsaimniecība, kurā dzīvo bērni, var nopelnīt nedaudz vairāk. Izlemjot, vai ģimene atbilst programmai, tiek ņemti vērā gan ienākumi, gan izdevumi.