Iztikas līdzekļu pārbaude ir personas finanšu novērtējums, lai noteiktu, vai šī persona atbilst finansiālās palīdzības prasībām. Līdzekļu pārbaudes tiek izmantotas, piemēram, lai noskaidrotu, vai kāds ir tiesīgs iesniegt bankrotu, ir tiesīgs saņemt pārtikas talonus vai var pieteikties mājokļa kuponu saņemšanai. Šādu pārbaužu standartus nosaka valdība, un tie tiek regulāri pielāgoti, lai nodrošinātu, ka iztikas pārbaudes atspoguļo pašreizējos dzīves standartus.
Iztikas līdzekļu pārbaudē tiek dokumentēti visi ienākumu un izdevumu avoti. Dažreiz ienākumu pārbaude ir balstīta tikai uz ienākumiem, kas nozīmē, ka cilvēki, kuru ienākumi pārsniedz noteiktu līmeni, tiks automātiski izslēgti. Citos līdzekļu pārbaudēs tiek ņemti vērā tādi faktori kā lieli izdevumi; piemēram, kādam var būt ienākumi, kas šķiet lieli, bet viņam ir ļoti augsts hipotēkas maksājums un citi izdevumi. Šādos gadījumos, pat ja kāds nopelna daudz naudas, viņa vai viņa joprojām var saņemt palīdzību.
Dokumentāciju, kas tiek izmantota, lai atbalstītu pieteikumus, piemēram, pārtikas talonus, palīdzību veselības aprūpes izdevumu segšanai, mājokļa talonus un citu palīdzību, izvērtē valdības pārstāvis, kurš ir iepazinies ar līdzekļu pārbaudes standartiem. Ja persona ir kvalificēta, palīdzību var autorizēt. Ja persona to nedara, palīdzība tiks liegta, lai gan var tikt nodrošināta iespēja pārsūdzēt.
Izmeklēšanas process, kas saistīts ar iztikas līdzekļu pārbaudi, ir paredzēts, lai atklātu slēptos ienākumus un citus faktus, kas var būt saistīti ar pieteikumu. Personas, kuras, pieprasot valsts palīdzību, uzvedas krāpnieciski, var tikt sodītas, lai gan godīgas kļūdas netiks sodītas, kamēr tās tiks labotas.
Ir svarīgi atzīmēt, ka viena iztikas līdzekļu pārbaudes nokārtošana automātiski nenozīmē, ka kāds nokārtos visus šādus pārbaudījumus. Standarti katram ir atšķirīgi, tāpēc process ir jāatkārto dažāda veida palīdzības sniegšanai. Piemēram, persona, kas atbilst pārtikas talonu saņemšanai, automātiski nekvalificējas bankrota pieteikumam.
Dažiem palīdzības pieprasītājiem līdzekļu pārbaude šķiet pazemojoša, īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā, kad daudziem pilsoņiem ir trūcīgi. Cilvēki, kuri piesakās valsts palīdzībai, jau var justies neērti, ka viņiem jālūdz palīdzība, un ienākumu un izdevumu pārbaude var būt neērta. Var būt arī zināms aizvainojums par šo procesu, jo cilvēkiem var šķist, ka valdība pret viņiem izturas ar aizdomām, nevis vienkārši pieņem, ka viņiem ir vajadzīga palīdzība, un piešķir palīdzību.