Vienkārši sakot, partnerības līdzdalība ir partnerības procentuālā daļa, kas pieder konkrētam dalībniekam vai indivīdam. Partnerības šajā kontekstā attiecas uz īpašu veidu, kā organizēt uzņēmuma īpašumtiesības, kur katrs īpašnieks ir partneris, parasti ar vienādām tiesībām, privilēģijām un pienākumiem pret uzņēmumu kopumā. Interese atspoguļo katra partnera tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz uzņēmējdarbību, iegūt peļņu no uzņēmuma gūtās peļņas vai dot ieguldījumu visa uzņēmuma saistībās. Bieži vien procenti tiek attēloti procentos. Piemēram, ja personālsabiedrība sastāv no četriem cilvēkiem un visi ir vienojušies vienlīdzīgi dalīties peļņā un zaudējumos un viņi ir ieguldījuši vienādu kapitālu partnerībā, tad katram ir 25% līdzdalības partnerībā. Tomēr ne visi dalījumi ir vienādi, un dažos gadījumos daži partneri ir ieinteresēti vairāk nekā citi. Liela daļa no tā bieži ir balstīta uz darba stāžu, zināšanām un citiem faktoriem, kas ir unikāli konkrētajam uzņēmumam.
Neatkarīgi no situācijas visizplatītākie partnerattiecību veidi un līdz ar to arī individuālās intereses ir vispārīga, ierobežota un ierobežota atbildība. Katram no tiem ir savi īpaši noteikumi un noteikumi, kas reglamentē partnera saistības, kā arī to, kā rīkoties, ja partnerība izbeidzas vai kāds nosaukts partneris vēlas aiziet.
Radīšanas pamati
Partnerība parasti tiek izveidota, kad divi vai vairāki cilvēki vai organizācijas kļūst par peļņas uzņēmuma līdzīpašniekiem. Ja jaunu kapitāla risku uzņemas divi vai vairāki cilvēki, bieži vien netiek ņemts vērā faktors, kas ir iesaistīto pušu partnerības intereses. Uzņēmējam, kas veido partnerību, var būt aizraušanās ar jaunu pavērsienu restorānā, bet viņam labāk kalpos, veidojot partnerattiecības ar citiem, kas saprot restorānu biznesu. Šajā gadījumā uzņēmēja interesi noteiks partnerības līgums ar pārējiem partneriem, kas palīdz finansēšanā un sniedz papildu ekspertīzi jaunajam uzņēmumam.
Ir vairāki veidi, kā strukturēt personālsabiedrības no juridiskā viedokļa, taču trīs visizplatītākie modeļi ir pilnsabiedrība, komandītsabiedrība un sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Šāda veida uzņēmējdarbības līgumus var izveidot, noslēdzot mutisku vienošanos, piemēram, ar pilnsabiedrību, vai noslēdzot rakstisku līgumu, piemēram, ar komandītsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Līgumā ir noteiktas uzņēmuma lomas, lēmumu pieņemšana, pienākumi, strīdu izšķiršana un saistības. Lielākajā daļā vietu šiem līgumiem ir arī nozīmīgas nodokļu un saistību sekas, kas ietekmē visus līgumā iesaistītos.
Vispārējās partnerības
Pilnsabiedrība ir vienkāršākais un vienkāršākais partnerības veids. Pēc noklusējuma un ja vien tas nav noteikts partnerības līgumā, visi partneri vienlīdzīgi sadalīsies partnerības peļņā un zaudējumos. Tādējādi visiem būs vienādas partnerattiecību intereses. Ikdienas vadības lēmumus var pieņemt dažādos veidos, parasti tos sadalot starp tiem partneriem, kuriem ir pieredze. Pilnsabiedrība parasti tiek strukturēta kā vairākuma noteikums svarīgākiem biznesa lēmumiem.
Ierobežotas un ierobežotas atbildības alternatīvas
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību un ierobežotu atbildību mēdz būt sarežģītākas. Parasti tos sagatavo juristi, lai konkrēti norādītu katra partnera intereses un partnerības darbību. Atbildības aizsardzība ir svarīga funkcija jebkurā no šiem partnerattiecību veidiem, un to var pielāgot katra dalībnieka vajadzībām un lomām.
Komandītsabiedrība sastāv no vismaz viena pilnsabiedrības un vismaz viena komandītsabiedrības. Komandīts ir pasargāts no personiskās atbildības, pamatojoties uz uzņēmuma darbībām, bet ģenerālpartneris nav. Lai komandītsabiedrībā būtu pasargāts no atbildības, komandīts nevar pieņemt svarīgus lēmumus par uzņēmumu vai vadīt tās darbību. No otras puses, sabiedrība ar ierobežotu atbildību pasargā visus partnerus no atbildības, un katram partnerim var būt identiska partnerības interese.
Izšķīšana un attīšana
Atteikties no partnerības interesēm ne vienmēr ir viegli. Vairumā gadījumu partneri jau pašā sākumā izlemj, kā rīkoties, ja viens vai vairāki partneri kādā brīdī vēlas pamest uzņēmumu, un sekas ir izklāstītas sākotnējos izveides dokumentos. Aizejošais partneris parasti ir parādā saistības pret pārējiem dalībniekiem gan attiecībā uz aktīvu sadali, gan saistību piešķiršanu. Atkarībā no līguma struktūras izstāšanās var būt dārgs un sarežģīts process. Līdzdalības vai daļējas partnerības pārdošanai daudzās jurisdikcijās var būt arī būtiska nodokļu ietekme.