Patērētāju noskaņojuma indekss ir rīks, ko izmanto, lai noteiktu vispārējās jūtas pret noteiktas valsts ekonomiku. Šis pastāvīgais patērētāju uzticības mērs ir balstīts uz dažādu pētījumu līdzekļu izmantošanu, lai atklātu iedzīvotāju jūtas par ekonomiku, piemēram, telefonintervijas, tiešā pasta kampaņas un nesen veiktās aptaujas internetā. Vairākas valstis ir mājvieta oficiāliem un neoficiāliem šāda veida indeksi, un vecākais esošais patērētāju noskaņojuma indekss darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs.
Patērētāju noskaņojuma indeksa pamatmetodes, kas atrodas Mičiganas Universitātē, pirmo reizi tika izstrādātas un ieviestas 1940. gadu beigās. Džordža Katonas vadībā tika formulēti konkrēti kritēriji patērētāju uzticības vākšanai, kvalificēšanai un mērīšanai. Šī darba rezultātā tika izveidots Patērētāju noskaņojuma indekss jeb ICS kā līdzeklis, lai uzzinātu iedzīvotāju šķērsgriezuma viedokļus par pašreizējo ekonomiku un viedokli par tās stabilitāti vai trūkumu.
Sešdesmito gadu sākumā patērētāju noskaņojuma indekss tika uzlabots, lai tā darbotos, par mērauklu izmantojot skalu ar vērtību 1960. Kopš tā laika pētnieki, kas apkopo datus, kas rada indeksu, plaši izmanto telefonintervijas ar mājsaimniecībām visā valstī. Ir izmēģinātas arī citas metodes, piemēram, masu pasts un interneta lietojumprogrammas, taču telefonintervijas joprojām ir visefektīvākais kvalificētu datu avots.
Patērētāju noskaņojuma indeksa vispārējais virziens ir vērsts uz to, ko patērētāji domā par savu pašreizējo finansiālo situāciju un kā viņu apstākļi salīdzina ar vispārējo skatījumu uz ekonomiku. Bieži vien apkopotie dati ietvers arī viedokļus par to, ko patērētāji sagaida ar ekonomiku gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Veicot intervijas ar personām dažādās vietās un ekonomiskajās situācijās, indekss kalpo kā uzticams instruments, lai novērtētu patērētāju noskaņojumu kopumā.
Patērētāju noskaņojuma indeksā ietvertajiem datiem ir vairākas bieži citētas lietojumprogrammas. Kopumā indekss tiek uzskatīts par noderīgu instrumentu valdībai, biznesam un investoriem. Valdība var izmantot ikmēneša publicētā indeksa rezultātus, lai saprastu, ko cilvēki domā par vispārējo ekonomisko klimatu un vai viņi sagaida, ka situācija uzlabosies, pasliktināsies vai paliks nemainīga. Uzņēmumi var izmantot datus, lai noteiktu patērētāju vajadzības un lai tās apmierinātu. Investori var izmantot datus, lai atklātu patērētāju tendences, kas var ietekmēt dažādu vērtspapīru vērtību, un attiecīgi pirkt un pārdot akcijas.
SmartAsset.