Kas ir Pēdējā griba un Derība?

Papildus mantojuma atstājēja vēlmes norādīšanai par savu īpašumu sadali pēc nāves, testamentā var iecelt likumisko aizbildni testatora nepilngadīgajiem bērniem. Bieži vien ir prātīgi nosaukt alternatīvu aizbildni, ja izvēlētais likumīgais aizbildnis nevar vai negrib uzņemties atbildību par bērnu aprūpi. Bez šī noteikuma tiesa var izlemt, kurš ir atbildīgs par testatora bērnu aprūpi, ja otrs vecāks nav pieejams vai nav piemērots.

Ikviena persona, kas ir vecāka par 18 gadiem, var izveidot pēdējo gribu un testamentu. Persona var izvēlēties izmantot advokāta pakalpojumus, to darot, bet tas nav juridiski pieprasīts. Tomēr advokāts nav juridiski pieprasīts, un daudzi cilvēki izvēlas izveidot savus testamentus bez juridiskas palīdzības vai padoma.

Lai testaments būtu likumīgs, tam jāatbilst noteiktām prasībām. Testatoram ir jāidentificējas un jānorāda dokumenta mērķis. Šo prasību parasti izpilda, iekļaujot dokumentā vārdus “pēdējā griba un testaments”, kā arī testatora pilnu vārdu.

Testatoram jāiekļauj arī paziņojums, kas atceļ visus iepriekš sastādītos testamentus. Ja testators neievēro šo paziņojumu, šos dokumentus var uzskatīt par likumīgiem, ja vien tie nav pilnīgi pretrunā jaunajam dokumentam. Testatoram arī jāpaziņo, ka jaunā redakcija atceļ visus iepriekšējos testamentos veiktos kodicilus vai papildinājumus.

Testatoram arī jānorāda, ka viņam ir garīgās spējas testamenta sastādīšanai. To parasti panāk, iekļaujot paziņojumu, kura mērķis ir pierādīt, ka testatoram ir vesels juridisks prāts. Parasti šis paziņojums tiek ievietots dokumenta sākumā.

Turklāt testatoram divu liecinieku klātbūtnē jāparaksta un jādatē dokuments. Liecinieki nedrīkst būt labuma guvēji. Testatora paraksts jāliek pašā dokumenta beigās. Jebkurš teksts, kas seko testatora parakstam, nav uzskatāms par testamenta daļu. Dažos gadījumos pati teksta klātbūtne pēc paraksta var padarīt visu dokumentu nederīgu.

Dažās jurisdikcijās testamenta izveidei var būt papildu prasības, tāpēc pirms testamenta sastādīšanas vislabāk ir izpētīt vietējos likumus. Šīs prasības bieži var atrast vietējās tiesu ēkās, tiešsaistē vai publiskajā bibliotēkā.