Frāze “pēdējā urā” ir idioma angļu valodā, ko izmanto, lai apzīmētu pēdējo darbību, centienus vai mēģinājumus pirms kāda gadījuma, piemēram, nāves, aiziešanas pensijā vai kādām citām būtiskām izmaiņām, kas padara neiespējamas turpmākas šāda veida darbības. Idiomas pirmsākumi meklējami Edvīna O’Konora 1956. gada romānā The Last Hurray, kas ir par politiķa pēdējo mēra kampaņu. Tāpēc idioma parasti tiek lietota, lai apzīmētu pēdējo politisko kampaņu, kas notiek tieši pirms politiķa aiziešanas pensijā vai nāves. To var izmantot arī, lai atsauktos uz jebkuru citu galīgo aktu pirms būtiskām izmaiņām; piemēram, vecpuišu ballīti var saukt par “pēdējo urrā” pirms laulībām.
Idioma ir frāze, kas populāras lietošanas dēļ iegūst saprotamu nozīmi, kas atšķiras no vārdu, kas veido izteicienu, faktiskās nozīmes. Piemēram, “pēdējā urā” burtiski var apzīmēt pēdējo svinīgo uzmundrinājumu, pirms cilvēki atgriežas ierastajā dzīvē. Tomēr šis izteiciens gandrīz nekad netiek lietots, lai atsauktos uz pēdējo uzmundrinājumu, un parasti tiek saprasts, ka tas attiecas uz kādu pēdējo darbību pirms būtiskām izmaiņām. Tomēr saikne starp tiešo un pārnesto nozīmi ir acīmredzama. “Pēdējais uzmundrinājums” ir noslēdzošais svinību akts, un “pēdējā urā” parasti ir pēdējā pozitīva, patīkama darbība, pirms kaut kas padara šādas darbības neiespējamas.
Lai gan idiomu tās izcelsmes dēļ bieži izmanto, lai īpaši apzīmētu pēdējās politiskās kampaņas, tai ir arī dažādi citi iespējamie lietojumi. Piemēram, novecojoša sportista pēdējā sezona vai pēdējā spēle pirms aiziešanas pensijā bieži tiek saukta par “pēdējo urrā”. Tāpat ar šo idiomu var aprakstīt koledžas studenta pēdējo ballīti pirms skolas beigšanas, režisora pēdējo filmu vai uzņēmuma galaproduktu līniju. Tā daudzpusība un izplatība sarunvalodas angļu valodā padara to par plaši lietotu un plaši saprotamu izteicienu.
“Pēdējā urā” nav vienīgā idioma, ko var izmantot, lai atsauktos uz kāda veida noslēguma aktu. Idiomātisku izteicienu “gulbja dziesma” daudzos gadījumos var lietot aizvietojot ar “pēdējā urā”. Tomēr izteicienu “gulbja dziesma” biežāk lieto, lai apzīmētu pēdējo aktu pirms nāves, jo tas ir radies senā mītā, kurā teikts, ka paugurknābja gulbis, klusēdams visu savu dzīvi, nekavējoties dzied vienu ļoti skaistu dziesmu. pirms nāves. Šīs idiomas lietojums ir paplašināts, iekļaujot pensionēšanos un citus notikumus, izņemot nāvi, taču tas joprojām galvenokārt attiecas uz nāvi.